mazākumtautību izglītības reforma
- Viedoklis
- 11.09.2024.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā – kā pieņemt un atbalstīt pārmaiņas?
Valodas jautājums mazākumtautību skolu dienaskārtībā ir bijis vismaz 30 gadus. Pāreja uz mācībām latviešu valodā sākās jau 1990.gados, kad tika izstrādāti trīs bilingvālās izglītības modeļi. Tomēr 2022. gadā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā, izgaismoja reālo situāciju un parādīja, ka ne visi ir gatavi pārmaiņām. Pārejas process nav vienkāršs, tas prasa rūpīgu plānošanu, atbalstu un atbildības uzņemšanos no visām iesaistītajām pusēm – skolotājiem, skolēniem, vecākiem un sabiedrības kopumā. Kā pieņemt pārmaiņas un veiksmīgi pielāgoties jaunajai realitātei?
- Viedoklis
- 29.11.2017.
Izglītības reformas gaitā jāuzklausa visu skolotāju viedoklis
Pēc paziņojuma par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideju 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus apgūt tikai latviešu valodā no jauna uzvirmojuši mazākumtautību skolu protesti un publiskajā telpā nereti tiek nodalītas skolas ar valsts valodu kā mācību valodu un mazākumtautību skolas, lai gan visās šajās izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem ir viena misija, un visi saskaras ar vienām un tām pašām problēmām.
- Radars
- 06.05.2015.
Pētījums: Mazākumtautību skolēni sevi uzskata par “Latvijas krievvalodīgajiem”
Liela daļa jauniešu izrāda pilnīgu intereses trūkumu par politiku
- Analīze
- 09.04.2014.
Musinātāji
Valdības apņemšanās stiprināt valsts valodu izglītībā ir saliedējusi konkurējošās krievu organizācijas vienam mērķim - izvest ielās protestētājus
