Publicitātes foto.
Valodas jautājums mazākumtautību skolu dienaskārtībā ir bijis vismaz 30 gadus. Pāreja uz mācībām latviešu valodā sākās jau 1990.gados, kad tika izstrādāti trīs bilingvālās izglītības modeļi. Tomēr 2022. gadā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā, izgaismoja reālo situāciju un parādīja, ka ne visi ir gatavi pārmaiņām. Pārejas process nav vienkāršs, tas prasa rūpīgu plānošanu, atbalstu un atbildības uzņemšanos no visām iesaistītajām pusēm – skolotājiem, skolēniem, vecākiem un sabiedrības kopumā. Kā pieņemt pārmaiņas un veiksmīgi pielāgoties jaunajai realitātei?
Jāpieņem, ka vairs nevaram turpināt, kā līdz šim
Darbojoties izglītības jomā, esmu sastapusies ar jautājumu – vai tad nevar palikt, kā ir bijis līdz šim? Daži pedagogi stāsta, ka mazākumtautību skolu absolventi veiksmīgi strādā Latvijā un runā latviešu valodā, ka “viss taču ir kārtībā”. Tomēr reti kurš absolventiem jautā, cik daudz pūļu prasīja adaptēšanās latviski runājošā vidē augstskolā vai darbavietā. Skolas lepojas ar absolventu sasniegumiem, taču maz runā par tiem, kuri ir palikuši savā “burbulī”, jo nespēj pabeigt mācības augstskolā vai ieņemt kādu konkrētu amatu valodas barjeras dēļ. Pāreja uz mācībām latviešu valodā ir izšķirīgs solis, lai visiem skolēniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un iekļauties Latvijas sabiedrībā un ekonomiskajā dzīvē.