mājokļu kreditēšana

- Analīze
- 19.02.2025.
- Ilze Šķietniece
Pļavas vietā — nams

- Analīze
- 03.11.2024.
Aiziet pie citas

- Viedoklis
- 27.09.2024.
Ceļā uz veselīgu finanšu nozari


- Viedoklis
- 29.11.2023.
“Ir liels pieprasījums” pēc tiesiski korekta likumprojekta mājokļu kredītņēmējiem

- Naudas idejas
- 03.06.2025.
- Agnese Meiere
Samazināt kredītmaksājumu? Iespējams!
Kopš gada sākuma likmes samazinātas jau 4500 hipotekārajiem kredītiem, aizņēmējiem ļaujot ietaupīt vidēji 500 eiro gadā un pat vairāk nekā 10 tūkstošus visā aizņēmuma periodā

- Analīze
- 19.02.2025.
- Ilze Šķietniece
Pļavas vietā — nams
Daudzdzīvokļu mājas beidzot atkal būvē arī reģionos. Daudzviet tās ir pirmās kopš neatkarības atgūšanas

- Analīze
- 03.11.2024.
Aiziet pie citas
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā

- Viedoklis
- 27.09.2024.
Ceļā uz veselīgu finanšu nozari
Finansējuma pieejamība ir būtiska veselīgai tautsaimniecībai. Tā ļauj efektīvi novirzīt uzkrājumus investīciju finansēšanai un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Mūsdienīgu finanšu sistēmu veido dažādi cieši saistīti spēlētāji, un katram no tiem ir nozīmīga loma. Riska kapitāls veicina inovācijas un jaunuzņēmumu veidošanos un izaugsmi, bankas palīdz jau izveidotiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt noturīgākiem, kapitāla tirgi ir būtiski, lai uzņēmumi paplašinātos un sasniegtu jaunas virsotnes.

- Viedoklis
- 12.08.2024.
Ceļot nodokļus, ekonomikas attīstību nesasniegsim
Lai arī sarunas par jaunām nodokļu iniciatīvām nevienā brīdī nav rimušas, tomēr nupat tās uzņem jaunu sparu. Mēs saprotam priekšlikuma galveno mērķi – veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, bet to nevarēs sasniegt, ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei.

- Viedoklis
- 29.11.2023.
“Ir liels pieprasījums” pēc tiesiski korekta likumprojekta mājokļu kredītņēmējiem
Citējot Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Reira kungu, “sabiedrībā ir liels pieprasījums” mājokļu kredītņēmēju atbalstam virzīt likumprojektu, kas nerada negatīvas sekas Latvijas ekonomikas izaugsmei, atbilst labas likumdošanas principiem un sniedz palīdzību tiem, kam tā tiešām ir nepieciešama. Diemžēl esošās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka “atlaidi” kredītņēmējiem, neparedz neko no augstāk minētā. Par Saeimas ieceri iebildumus ir izteikusi ne tikai Finanšu nozares asociācija, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse. Lieki teikt, ka tos arī neviens vērā nav ņēmis.

- Aktuāli
- 05.11.2023.
Latvietis un nauda



- Izziņa
- 31.10.2022.
Valsts atbalsts zaļai enerģijai

- Viedoklis
- 09.06.2022.
Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?


- Aktuāli
- 05.11.2023.
Latvietis un nauda
Ko par mūsu kopējo labklājību, izmantotajām un vējā palaistajām iespējām stāsta skaitļi

- Viedoklis
- 06.10.2023.
Latvijas ekonomikas hroniskā problēma – finansējuma trūkums
Pēdējā pusgada laikā diskusijās par Latvijas tautsaimniecības problēmām un izaicinājumiem bieži izskan jautājums par finansējuma – un it īpaši kreditēšanas – trūkumu. Par to, ka kreditēšana ir, diplomātiski izsakoties, nepietiekama un kredītu procentu likmes pārmērīgi augstas, runā ne tikai ekonomisti un uzņēmēji, bet nu jau arī politiķi. Arī Latvijas Banka finanšu pakalpojumu pieejamību ir nosaukusi par vienu no savām prioritātēm.

- Viedoklis
- 02.02.2023.
Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?
Lielākā daļa pasaules centrālo banku pašlaik diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau gandrīz 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus. Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

- Izziņa
- 31.10.2022.
Valsts atbalsts zaļai enerģijai
Kopš kara sākuma Ukrainā jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis neatliekams. Valsts atbalsta programmas piedāvā iedzīvotājiem saņemt finansējumu pārejai no fosilās uz dabai draudzīgāku enerģiju. Kā pie līdzekļiem tikt?

- Viedoklis
- 09.06.2022.
Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?
Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirmspandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota. Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

- Viedoklis
- 23.02.2022.
Vai pandēmija mums ir ko iemācījusi par finanšu plānošanu?
Pandēmija ir skārusi daudzas nozares visā pasaulē, un apdrošināšana nav izņēmums. Pandēmijas ēnā aizvien biežāk saskaramies ar stāstiem, kad smagas slimības sekas ietekmē mūsu vai kāda tuvākā ikdienas gaitas. Pēc Swedbank Life Insurance SE datiem 2021. gadā galvenie nāves cēloņi bijuši audzēji (27%), sirds un asinsvadu slimības (23%), kā arī Covid-19 (11%). Tas neviļus liek domāt par situāciju, kā būtu, ja es vai mans tuvākais vairs nevarētu finansiāli parūpēties par ģimeni.
