Latvijā pašlaik ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia veiktā aptauja atklāj: 85% Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.
Bērnu labbūtības speciālists Ako Kārlis Cekulis aicina ziņot dienestiem, ja pamanāt bērnu, kas nav drošībā, — tas jāuzlūko nevis kā sods vecākiem, bet gan atbalsts ģimenei
Trīs brīvprātīgo pieredzes stāsti par labestību un sirsnību, kas dziedē cilvēku un dzīvnieku sirdis
Mūsdienu dinamiskajā un ātri mainīgajā darba vidē psiholoģiskā labsajūta ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību ar darbu un vispārējo darbavietas kultūru. Psiholoģiskā labsajūta darbā ne tikai palīdz uzturēt augstu darba efektivitāti, bet arī veicina pozitīvas attiecības starp kolēģiem un samazina stresu un izdegšanas risku. Rūpes par darbinieku apmierinātību ir stratēģisks uzdevums, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma panākumus. Kā veicināt atbalstošas un drošas vides radīšanu uzņēmumā?
Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast. Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies savā dzīvē, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība - vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība - vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam.
2023. gadā kompānijas Kantar veiktā pētījuma rezultāti norāda, ka 71% darba ņēmēju ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Gandrīz katrs otrais kā motivāciju saglabāt esošo darba vietu min tās stabilitāti. Atalgojums, kā viens no būtiskiem apmierinātības kritērijiem, ierindojas tikai ceturtajā vietā. Tas nebūt nenozīmē, ka ir krities algas nozīmīgums. Tas norāda, ka ekonomiskā situācija ir stabilizējusies un darbinieks kļūst prasīgāks pret savu darba devēju, kā prioritātes izvirzot citus, sev būtiskus ieguvumus no darbavietas.
Pārskatot gada veiksmes (un tās bija nepieredzēti, galvu reibinoši neparedzamas), klāt nāk atmiņas arī par skumīgiem notikumiem. Skandāli, lielu, valstiski nozīmīgu projektu aizkavēšanās un neizdošanās, korupcija, kara elpa pakausī. Un, protams, parastā dzīve, kur mēs satiekamies viens ar otru, kur mums ir kaut kā jāsadzīvo, kur dažkārt – tepat mums blakus – notiek lietas, par kurām pavisam grūti runāt, domāt, just.
Pēdējos gados ir būtiski mainījusies gan darba ņēmēju, gan darba devēju izpratne par to, kāda ir darba jēga, ko mums nozīmē darbs un kolēģi. Birojs jau sen vairs nav vieta, kur tikai strādāt, bet pēdējā laikā aizvien apzinātāk saprotam, ka tā ir arī vieta, kur socializēties, pilnveidoties un mācīties. Mainās arī darba devēju attieksme pret darbiniekiem – aizvien plašāk izplatīta prakse ir rūpes par darbiniekiem un atbalsts viņu mentālajai veselībai un labbūtībai, kas ir īpaši svarīgi tik trauksmainā laikā, kādā šobrīd dzīvojam.
Psihoterapeite Inga Dreimane ved cilvēkus mežā, lai atgādinātu, ka mums katram ir piecas maņas un tās palīdz noņemt stresu
Cilvēkvadības speciāliste un integrālais koučs Ilze Medne Foto -
Tas ir gluži normāls un dabisks jautājums, lasītājam ieraugot kārtējo ziņu par to, kad kāds uzņēmums Latvijā ir sācis vai turpina nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas praksi. Varētu domāt, ka tā taču ir katras kompānijas pašas darīšana, kāda ir pārvaldība, efektivitāte, attieksme pret darbiniekiem un tā joprojām. Tomēr es iebildīšu, jo patiesi ticu - ja nefinanšu ziņošanu īsteno pēc jēgas un būtības, ne tikai tāpēc, ka to prasa regulējums, tad iegūst visas puses – uzņēmums, tā darbinieki, investori, akcionāri un galu galā – sabiedrība. Lūk, vismaz četri ieguvumi, tie nav sarindoti prioritārā secībā, drīzāk mans redzējums un pieredze, vairāk nekā 10 gadus strādājot korporatīvās ilgtspējas jomā.
Mentālās veselības jautājums nereti tiek aktualizēts rudenī – gada tumšākajā laikā, kad laikapstākļi Latvijā nelutina, un tas tiešā veidā ietekmē arī mūsu mentālo labsajūtu. Tomēr arī vasaras sākums ir piemērots laiks, lai sāktu veselīgus ieradumus. Nav noslēpums, ka par mentālo veselību jārūpējas tāpat kā par fizisko – par šo jautājumu bieži tiek plaši diskutēts, tiek organizētas lekcijas, tomēr nereti pietrūkst praktisko nodarbību, kas palīdzētu ieviest rūpes par labbūtību kā ikdienas ieradumu. Šeit talkā var nākt darba devējs, kļūstot par iedvesmas avotu. Rūpējoties par darbinieku emocionālo un mentālo labbūtību, iegūst gan ikviens cilvēks individuāli, gan komanda un uzņēmums kopumā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
