Kā tika īstenota līdz šim lielākā kriptovalūtas zādzība?
Mākslīgā intelekta (MI) risinājumu loma uzņēmējdarbībā aizvien pieaug, piedāvājot arvien jaunas iespējas inovāciju attīstībai, kā arī produktivitātes un klientu pieredzes uzlabošanai. Aizvadītajā gadā MI izmantošana Latvijas uzņēmumos gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2023. gadu, proti, no 4,53% 2023. gadā līdz 8,83% 2024. gadā. Tomēr vienlaikus iespējām šīs tehnoloģijas straujā attīstība rada arī virkni izaicinājumu, kā nodrošināt tās drošu un ētisku izmantošanu, uzņemoties atbildību par MI integrēšanu ikdienas darbībā.
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, taču 2025. gadā to konkurētspēju būtiski ietekmē spēja ieviest tehnoloģijas, īpaši tās, kas balstītas uz mākslīgo intelektu (MI). Pēdējo divu gadu laikā MI rīku attīstība bijusi ļoti strauja, un šīs tehnoloģijas vairs nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija – tās kļuvušas pieejamas arī MVU, paverot jaunas iespējas drošības risinājumos, pakalpojumu personalizācijā un datu analītikā.
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.
Veselības aprūpes nozarē Latvijā ļoti trūkst vienotas informācijas sistēmas, kurā būtu pieejami un pilnvērtīgi lietojami dati par pacientiem. Ja ārstniecības iestādēm vispār ir digitālās datu sistēmas, parasti tās ir segmentētas un savstarpēji nesaistītas. Kamēr pacients var ārstam izstāstīt savu slimības vēsturi, virzība ir saprotama, taču brīžos, kad, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atved cilvēku bezsamaņā, datu trūkums var apdraudēt viņa dzīvību. Bez nopietniem ieguldījumiem slimnīcu informāciju sistēmās mēs nespēsim nodrošināt pacientiem tādu aprūpi, kādu viņi ir pelnījuši, turklāt mūsdienās tas ir arī pacientu drošības jautājums.
Gandrīz katras tīmekļa vietnes apmeklējumā mums seko negantie datu vācēji, kuri kāri pakampj ikvienu informācijas drusku. Lai no tiem paglābtos, nepieciešami privātuma aizsardzības rīki
Darbinieku meklēšana, iesaiste kolektīvā un motivēšana ir viena no galvenajām rūpēm, ar ko saskaras uzņēmumu un organizāciju vadītāji visā pasaulē. Gluži vienkārši – motivētu, atvērtu, gudru un konkrētajam amatam profesionāli atbilstošu cilvēku ir salīdzinoši maz, un konkurence par viņu piesaisti pieaug. Ja runa ir par vadoša līmeņa darbinieku, profesionālā pieredze, lai gan aizvien ir svarīga, dažkārt kļūst sekundāra, salīdzinot ar t.s. emocionālo intelektu – pretendenta spēju un vēlmi mācīties ko jaunu, gatavību uzņemties atbildību un spēju iedvesmot citus. Visas pārējās profesionālās lietas šāds cilvēks iemācīsies darba procesā.
Viens no spilgtākajiem manas paaudzes kinotrilleriem – režisora Aloiza Brenča filma Mirāža (1983) – piedāvāja skatītājiem ko iepriekš neredzētu. Tur bija (gandrīz) autentiska Amerika ar visiem kapitālisma atribūtiem – lielām automašīnām, cigarešu reklāmas plakātiem, kokakolu un alkatīgiem cilvēkiem, kuri nolaupa inkasācijas auto ar trim miljoniem dolāru seifā. Nieka 40 gadus vēlāk aina ar bankas aplaupītājiem ir kļuvusi par eksotisku dīvainību, jo skaidra nauda bankās vairs praktiski neglabājas un tās pārvietošanās nav saistīta ar ātri braucošām mašīnām uz šosejām, bet pavisam statiskām “mašīnām”, kas stāv uz rakstāmgaldiem vai serveru telpās. Datu un informācijas laikmets ir mainījis ne tikai mūsu ikdienu un paradumus, bet arī jautājumus, kuri ir mums visiem nozīmīgi. Viens no tiem, – daudzu, pagaidām vēl sadrumstalotu, izkaisītu, datu savienojamība.
Uzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols, kurš nupat saņēmis Valstiskuma balvu, uzskata — Latvija ir izdevusies valsts un pretējo saka tie, kam smadzenes izskalojusi Krievijas propaganda
Vai attālinātā strādāšana ietekmē darba produktivitāti un palielina riskus?
Vai jūs kā pacients apzināties savu vērtību? Un vajadzības? Vai protat pajautāt, palūgt, ja vajadzīgs - pat pieprasīt to, kas jums nepieciešams? Un vēl - vai orientējaties medicīnas terminos un stresa situācijās labi uztverat jaunu informāciju? Vai jums patīk, ja lēmumi tiek pieņemti jūsu vietā?
Jau teju četrus gadus personas datu izmantošanu Eiropas Savienībā aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā reglamentē personu datu izmantošanu, lai iedzīvotāji varētu saglabāt kontroli pār saviem datiem, bet valsts un privātais sektors – apstrādāt personu datus atbilstoši noteikumiem.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
