banku peļņa
- Radars
- 09.10.2024.
Radars Latvijā
- Komentārs
- 18.09.2024.
- Pauls Raudseps
Viena procenta patoss
- Radars
- 11.09.2024.
Radars Latvijā
- Radars
- 20.03.2024.
Radars Latvijā
- Īsumā
- 04.02.2024.
- Māris Diņģelis
Latvija vienā lappusē
- Analīze
- 17.01.2024.
- Baiba Litvina
«Es dabūšu?»
- Radars
- 09.10.2024.
Radars Latvijā
No 2025. gada paredzēts noteikt fiksētu ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī, lēma valdība. Pensionāriem neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī.
- Komentārs
- 18.09.2024.
- Pauls Raudseps
Viena procenta patoss
Pensiju 1. līmenis ir atkarīgs no tautsaimniecības, 2. līmenis no banku prasmes
- Radars
- 11.09.2024.
Radars Latvijā
Sestdien Latvijā ielidoja Shahed tipa Krievijas drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām. Tas nokrita Gaigalavas pagastā, kur sprāgstvielas deaktivizētas. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) teica, ka šis bijis ļoti nopietns incidents, tāpēc Latvija izteikusi protestu Krievijai. Savukārt agresorvalsts vēstniecība noliegusi, ka drons pieder Krievijai. Nacionālā drošības padome vienojās pilnveidot nepieciešamās procedūras, lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajiem drošības apdraudējumiem. Valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) otrdien atzina, ka mūsu spējas identificēt Latvijas teritorijā ielidojušus dronus ir ierobežotas.
- Radars
- 20.03.2024.
Radars Latvijā
Valsts policija pagājušajā nedēļā sāka kriminālprocesu par iespējamu seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā. LTV raidījums Kultūršoks 8. martā informēja par septiņu akadēmijas studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.
- Īsumā
- 04.02.2024.
- Māris Diņģelis
Latvija vienā lappusē
Maka revidēšana
- Analīze
- 17.01.2024.
- Baiba Litvina
«Es dabūšu?»
Katrs piektais Saeimas deputāts saņems kompensāciju par pieaugušajiem hipotēku kredītprocentiem. Daļa gan nezināja, ka nobalsojuši par automātisku to piešķiršanu
- Viedoklis
- 24.10.2023.
Ko nozīmē UIN likuma grozījumi bankām un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem?
- Pasaulē
- 18.10.2023.
Laiks izpurināt bankas
- Viedoklis
- 02.10.2023.
Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?
- Viedoklis
- 30.08.2023.
Nepareizās “zāles” senai ekonomikas kaitei
- Radars
- 16.08.2023.
Radars pasaulē
- Viedoklis
- 24.10.2023.
Ko nozīmē UIN likuma grozījumi bankām un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem?
Reaģējot uz Latvijas banku sektora izziņoto peļņu, kas 2023. gada pirmajā pusgadā pārsniedza 350 miljonus eiro[1], Ministru kabinets 9. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja salīdzinoši vienkāršo priekšlikumu – ieviest 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu banku un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar šo priekšlikumu paredzēts, ka gan bankas, gan nebanku nozares kreditētāji maksās avansa UIN, pamatojoties uz 2023. gada pārskata rezultātiem. Tā kā atbilstoši UIN likuma 3. panta 2. daļai taksācijas periods ir kalendārais mēnesis, nodoklis tiktu attiecināts uzreiz uz 12 iepriekšējiem taksācijas periodiem, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale.[2]
- Pasaulē
- 18.10.2023.
Laiks izpurināt bankas
Lietuvas valsts budžetā jau ieripojuši pirmie tā sauktā solidaritātes nodokļa miljoni
- Viedoklis
- 02.10.2023.
Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?
Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi. Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.
- Viedoklis
- 01.09.2023.
Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas
Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā. Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.
- Viedoklis
- 30.08.2023.
Nepareizās “zāles” senai ekonomikas kaitei
Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.
