bankas karte
- Viedoklis
- 28.07.2021.
Ko stāsta telefonkrāpnieki? Trīs gadījumi
- Viedoklis
- 11.01.2021.
2020. gads un tā noslēgums karšu tēriņos
- Viedoklis
- 29.11.2020.
Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?
- Viedoklis
- 28.07.2021.
Ko stāsta telefonkrāpnieki? Trīs gadījumi
Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki, lai iegūtu viņu datus. Vēl pirms mēneša šādu zvani bija divreiz mazāk. Izpaužot krāpniekam kartes numuru, internetbankas pieejas kodu, personas kodu vai ievadot Smart-ID PIN kodus, klients būtībā atļauj krāpniekam brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Taču vairumā gadījumu krāpnieki vadās pēc vienotas shēmas, tāpēc apkopojām trīs reālus gadījumus, kas ļaus atpazīt krāpnieku izmantotās metodes.
- Viedoklis
- 11.01.2021.
2020. gads un tā noslēgums karšu tēriņos
Karšu dati pagājušajā gadā kalpojuši kā termometrs iedzīvotāju patēriņa mērīšanai – varējām spriest, cik aktīvi esam un kā mainās paradumi vīrusa apstākļos. Gada laikā redzējām, ka patēriņš var būt pārsteidzoši elastīgs – kad vīrusa draudi mazinās, strauji atgriežamies pie ierastākas dzīves. Ziemassvētkiem tuvojoties, iedzīvotāji to, ka nevar svētkos ciemoties, vēlējās kompensēt ar dāvanu kaudzi – datos vērojām īstu pirkšanas bumu. Par šā gada sākumu jāsaka – diemžēl svētki ir galā, un klusuma periods ir sācies.
- Viedoklis
- 29.11.2020.
Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?
Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, cik novēloti nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem. Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darbavietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā Covid viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.
- Viedoklis
- 15.11.2019.
Mobilie maksājumi vairs nav nākotne – kādas ir jaunākās tendences?
Pēdējos gados finanšu nozare vairs nav tikai lielo banku monopola rokās. Līdz ar vairāku jaunu nebanku spēlētāju ienākšanu tirgū, ievērojami mainījušās arī maksājumu tendences. Nozīmīgi kļūst aspekti, kas maksājumu nozari padara lietotājam ērtāku – piemēram, mobilie maksājumi nu ir ikdiena.
