Mogerīni skaidroja, ka ES jau tagad plāno kā civilās, tā arī militārās misijas un operācijas, un to varot paveikt arī bez NATO un ES funkciju pārklāšanās.
Eiropas Savienības (ES) armijas izveide netiek plānota, šodien pirms tikšanās ar NATO aizsardzības ministriem žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, ziņo LETA.
“Mēs neplānojam Eiropas armiju, kā arī neplānojam veidot štābus, kādus, piemēram, izveidoja NATO,” pauda Mogerīni.
Viņa skaidroja, ka ES jau tagad plāno kā civilās, tā arī militārās misijas un operācijas.
“Mums jau ir plānošanas un vadības struktūras. Darbs, kas sācies, veltīts, lai uzlabotu šīs struktūras, un to var paveikt arī bez NATO un ES funkciju pārklāšanās un dublēšanās,” teica amatpersona.
Viņa uzsvēra, ka, uzlabojot ES vadības struktūru efektivitāti un racionalitāti, var uzlabot arī misiju un operāciju efektivitāti. Mogerīni atzinīgi vērtēja sadarbību ar NATO un Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO).
“Esmu pilnībā pārliecināta, ka kooperācija pastiprināsies un kļūs praktiskāka, nodrošinot ieguvumus iedzīvotājiem, kā arī drošību, jo galu galā tas ir iespēju logs – mūsu iedzīvotāji, kā arī līderi saprot, ka drošība ir mūsu prioritāte. Un mums tam ir kā instrumenti, tā arī politiskā griba,” apliecināja Mogerīni.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers septembra vidū paziņoja, ka ES jāizveido galvenā mītne pasākumu koordinēšanai vienota militārā spēka izveidei.
“Mums nav pastāvīgas struktūras, un bez tās mēs nevaram strādāt efektīvi, tāpēc mums nepieciešama Eiropas galvenā mītne un jāstrādā pie kopīga militārā spēka,” runā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES paziņoja Junkers. “Mēs vairs nevaram paļauties uz atsevišķu dalībvalstu spēku, un mums kopā ir jānodrošina, ka mēs aizsargājam savas intereses,” norādīja Junkers.
Nesen atbalstu idejai par kopīgu ES armiju apliecināja Višegrādas grupas valstis – Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.
Septembrī, viesojoties Viļņā, atbalstu dziļākai ES militārajai integrācijai izteica Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, paužot viedokli, ka tas nekaitēs NATO.
Šīs iniciatīvas atbalstītāji norāda, ka tas nepieciešams, lai reaģētu uz joprojām aktuālo nelegālās migrācijas problēmu un pieaugošajiem terorisma draudiem, taču novērotāji saka, ka tāda struktūra varētu mazināt ASV ietekmi uz Eiropas drošību, bet tas būtu izdevīgi dažām Rietumeiropas valstīm, kas ieņem maigāku nostāju attiecībā uz Krieviju.
Komentāri (7)
Anonīms 27.10.2016. 16.06
un tieši tāpēc, ka mums ES nav sava armija – ASV mums uzspiež BTL.
Neatkarība ir jānodrošina arī militāri. Tas šobrīd ES nav.
3
+2
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
@Anonīms > Anonīms 28.10.2016. 07.14
nu redz – es uzrakstu savu viedokli – jo es uzskatu, ka ES ir jabūt arī militāri neatkarīgai. Kā konkrēti – par to pat domājusi neesmu, bet ko jūs puisīši ? Tā vietā , lai uzrakstītu , kāpēc ES vai pat visai Eiropai nevajag savu militāro apvienību – jūs izvemjaties … stulbeņi – viss, ko par jums varu pateikt!
0
Rūta > Anonīms 28.10.2016. 11.06
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l’Atlantique Nord) ir militāra savienība jeb alianse, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi “saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu”.[1]
NATO dibināta pēc 2. pasaules kara, 1949. gada 4. aprīlī, kā pretspars PSRS. Organizāciju izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanāda, lai aukstā kara apstākļos aizsargātu Eiropu no komunistiskajām valstīm, bet mūsdienās NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās. Organizācija ir bāzēta Briselē, kur atrodas NATO mītne. NATO nav savas armijas, bet ir kopīgs štābs, kas plāno dalībvalstu aizsardzības politiku. Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā. Ziemeļatlantijas līguma galveno jēgu izsaka tā 5. panta pirmais teikums:
“ Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.[2]
https://lv.wikipedia.org/wiki/NATO
0
lno > Anonīms 27.10.2016. 21.46
Pēterburgà trolllu fabrika apmėtãta ar Molotova kokteiliem…
0