ERAB pārstāvis: Ukrainā vairāk runā par reformām, nevis tās īsteno • IR.lv

ERAB pārstāvis: Ukrainā vairāk runā par reformām, nevis tās īsteno

24
ERAB pārstāvis Fransiss Maližs. Foto no avīzes "Den".

Pozitīvas pārmaiņas Ukrainā nepieciešamas ukraiņiem, nevis ERAB vai Eiropas Savienībai

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvis Fransiss Maližs, kurš kopš pērnā gada atbild par bankas sadarbību ar Austrumeiropas un Kaukāza reģiona valstīm, uzskata, ka Ukrainā patlaban „vairāk redzu sarunas par reformu nepieciešamību, nevis pašas reformas”, raksta Ukrainas respektablais laikraksts „Den”.

Viņš uzskata, ka Ukrainai vispirms ir jāreformē trīs pamatnozares: banku un enerģētikas sektori, kā arī investīciju vide.

ERAB jau ir samazinājusi Ukrainas ekonomiskās izaugsmes prognozi 2015.gadam līdz 5% IKP. ERAB ir viens no lielākajiem Ukrainas privātsektora investoriem. Turklāt banka kopā ar Ukrainas valsts uzņēmumiem īsteno virkni projektu enerģētikas nozarē. Tieši tāpēc bankas „noskaņojums” ir atkarīgs no Ukrainas ekonomikas izaugsmes, raksta laikraksts ievadā intervijai ar Maližu.

ERAB pārstāvis avīzei norādīja, ka banka nedāvina naudu, bet gan to aizdod, lai tiktu īstenotas konkrētas reformas. Kredītus agri vai vēlu nāksies atdot arī Ukrainai. „ERAB palīdz un arī turpmāk palīdzēs Ukrainai. Taču nepieciešams saprast, kas tad vajadzīgs Ukrainai. Manuprāt, tās ir trīs lietas – nauda, zināšanas un politiskā griba,” saka Maližs.

ERAB ir gatavs palīdzēt ar naudu un pieredzi reformu īstenošanā. Taču politiskā griba pilnībā ir atkarīga tikai no pašas Ukrainas, viņš norāda intervijā. “Pozitīvas pārmaiņas nepieciešamas ukraiņiem, nevis bankai vai Eiropas Savienībai.”

Viņš izvairīgi atbild uz žurnālistes jautājumu, vai redz šo politisko gribu Ukrainā: „Par gribu labāk spriest pēc reformu rezultātiem.”

Viņš ierosina attīrīt Ukrainas banku tirgu no negodīgajiem un reformēt valsts uzņēmumu „Naftogaz Ukraini”, kā arī nodrošināt godīgus darbības noteikumus ekonomikā, kas varētu piesaistīt starptautiskus investorus.

Lai īstenotu šos noteikumus, pēc Maliža domām, Ukrainas valdībai ir maz laika. Baņķieris labi atsaucas par Ukrainas Nacionālās bankas darbību, bet Ukrainas nacionālās valūtas grivnas devalvāciju un monetāro politiku uzskata par politiskiem lēmumiem.

Maližs uzskata, ka Ukraina nedarbojas pietiekami strauji, lai novērstu finanšu krahu, kam valsts ir ļoti tuvu. „Ja tuvākajā laikā SVF nepieņems Ukrainas atbalsta plānu, tas būs ļoti riskanti. Es teiktu, ka jautājums ir par vairākiem mēnešiem. Būtu labi, ja SVF apstiprinātu savu palīdzības paketi līdz februāra beigām,” teica Maližs.

Pirmā plānotā ERAB investīcija Ukrainā – 150 miljoni dolāru – paredzēta gāzes uzņēmumam „Ukrtransgaz” gāzesvada Urengoja – Pomari – Užgoroda modernizācijai. Taču, pēc Maliža teiktā, investīcijas nevar sākties, jo Ukrainas valdība nedara pietiekami, lai reformētu enerģētikas nozari. „Tas ir viens no kreditēšanas nosacījumiem,” saka Maližs. Turklāt, pēc viņa teiktā, bankai nav kreditēšanas limita Ukrainai 2015.gadā.

Visu interviju lasiet šeit.

 

Komentāri (24)

J.Biotops 02.02.2015. 12.54

Mēs pašlaik redzam reti novērojamu un baismīgi smagu procesu – ukraiņi veidojas par politisku nāciju, kas spēj uzturēt savu valsti. Ne 17.gadsimtā, ne vēlākos laikos, arī 20.gadsimā, 2 reizes sabrūkot dažādi nosauktai moskaļu impērijai, tas neizdevās, bet ne man par to tiesāt. Spriežot pēc rezultāta, neizdevās arī dekoratīvā „oranžā revolūcija”.

Tagad no dziļi sapuvuša režīma dzimst kaut kas jauns, kā veidols vēl nav pilnībā saskatāms. Un nav zināms, vai izdosies. Pagaidām ģenerāļu pārpilnā, bet vāji vadītā armija un brīvprātīgie izmisīgi pretojas Krievijas agresijai un vietējiem bandītiem, varas aprindās stumdīšanās pie siles jaucas ar valsts būvēšanu.

No malas nu nepavisam nav redzams, cik stipra un kā izpaudīsies tautas griba pēc savas demokrātiskas valsts. Tikai neaizmirsīsim, ka pašlaik ukraiņu tautas labākā daļa cīnās pret mūsu kopīgo ienaidnieku un aizstāv arī mūs. Kaut nu viņiem veiktos. Visā, ne tikai karā.

+8
0
Atbildēt

0

LoveLove 02.02.2015. 11.09

Vispirms ir jāņem vērā, ka Ukraina gadu desmitiem ir bijusi ļoti korumpēta valsts un skaidrs, ka situāciju mainīt ātri nav iespējams. Cīņa ar korupciju ir ne tikai instrumentāla, ir jāmaina arī sabiedrības apziņa un tas prasa gadu desmitus. Turklāt prioritārās reformas ir jāveic jomās, kurās ir spēcīgs lobijs un ietekmes līdzekļi: banku un enerģētikas nozares. Un visbeidzot – Ukrainā notiek karš un valsts ir spiesta ne vien aizstāvēties, bet tai būs jāatjauno sagrautais un iznīcinātais. Tas, kā Ukraina cīnās par savu neatkarību un nākotni, pierāda, ka tai jau ir vismaz viena paaudze, kuras apziņa nav korumpēta.

+3
0
Atbildēt

0

DD1 02.02.2015. 09.53

Eiropas ierēdnim grūti saprast, ka Ukrainā prioritāte ir karš.

+3
-2
Atbildēt

15

    ierados > DD1 02.02.2015. 12.42

    Viņš nav ierēdnis, bet banksters un viņam tiešām grūti saprast kā banka iedod naudu kādam subjektam un neraizējas par atgūšanu.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    klusais > DD1 02.02.2015. 20.55

    paskataties tālākā pagātnē … bagāta valsts dēļ zagšanas un korupcijas tika padarīta par tādu , kurai jālūdz palīdzība. Un tas velkas daudz senākā pagātnē kā Janukoviča valdīšana .

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    nomale > DD1 02.02.2015. 10.00

    Pašreiz Ukrainā karš ir tikai aizbildinājums, lai reformas kavētu. Ne jau nu politiķi, juristi un ekonomisti sēž ierakumos.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    nomale > DD1 02.02.2015. 10.11

    Kā likumdošanas sakārtošana var traumēt tautu? Kā tur zaga Janukoviča laikā tā zog arī tagad.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    klusais > DD1 02.02.2015. 19.24

    aivarsk – nebūtu bardaka , nebūtu Maidans, nebūtu iebrukums …

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    nomale > DD1 02.02.2015. 15.36

    DD1. …Kas tie par likumiem, kas neattiecas un neskar tautu? Ko tad tie skar?…

    ——————————–

    Ja Latvijā par valsts izzagšanu sāktu konfiscēt mantu un sēdināt cietumā vai latviešu tauta sāktu dzīvot sliktāk? Jā, to “tautas” daļu, kas zog šīs reformas pilnīgi noteikti traumētu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aivarsk > DD1 02.02.2015. 19.30

    Klusais, varbūt, tomēr, ka iebrukuma nebūtu, ja nebūtu bijis vēlmes sākt sakārtot valsti????????

    Tieši tad būtu palicis janukovičs un jevriaziatskij sajuz!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    aivarsk > DD1 02.02.2015. 14.25

    Klusais karš ir sekas tam kā ukraiņi pirms tam bija izvarojuši savu valsti … visu nelaimju pirmsākums ir bardaks Ukrainā

    ———————–

    Tu kaut ko jauc! Maidana sākums bija sekas ukraiņu bardakam, bet ne jau citas valsts iebrukums var (drīkst) būt sekas kaut kādam iekšējam bardakam.

    Savukārt cēlonis bardakam ir krieviskais dzīvesstils lielā daļā Ukrainas sabiedrībā.

    Citādi jau iznāks, ka krievijā viss ir čikiniekā, ja jau var citas valstis okupēt.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    aivarsk > DD1 02.02.2015. 14.21

    nomale Kā likumdošanas sakārtošana var traumēt tautu? Kā tur zaga Janukoviča laikā tā zog arī tagad

    ——————

    Kā tagad nav likumīgi zagt, tā arī toreiz nebija…

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    klusais > DD1 02.02.2015. 21.20

    lno – labi , neprecīzi izteicos , potenciāli bagāta valsts , kuru principā izlaupīja varai pietuvināti cilvēki .

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > DD1 02.02.2015. 10.46

    DD1 – karš ir sekas tam kā ukraiņi pirms tam bija izvarojuši savu valsti … visu nelaimju pirmsākums ir bardaks Ukrainā , kas noveda pie tā , ka beidzās resursi ko dalīt . Līdz ar to ir jāsakarto pamati , lai virzītos tālāk .

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    DD1 > DD1 02.02.2015. 10.05

    > nomale

    “Ne jau nu politiķi, juristi un ekonomisti sēž ierakumos.”

    Politiķi, protams, varētu pieņemt tautā nepopulārus lēmumus, bet, kad valstī viņu dēli iet karot, vēl nesaudzēt tautu ir ļoti grūti.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    DD1 > DD1 02.02.2015. 10.22

    > nomale

    “Kā likumdošanas sakārtošana var traumēt tautu?”

    Kas tie par likumiem, kas neattiecas un neskar tautu? Ko tad tie skar?

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > DD1 02.02.2015. 19.50

    klusais. Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Polija, Rumānija /1939 -40/. Ungārija 1956, Čehoslovākija 1968, Moldova 1992, Čečenija 1994, 1999, Grūzija 2006., Ukraina 2014…visur bardaks, labi, ka ir kārtības ieviesēja Krievija:))))

    Arī Kazahija un Baltkrievija baidās, ka bez Krievijas kārtību nespēs ieviest. Krievija kā plēsoņa meklē vājāko, kam uzbrukt.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    lno > DD1 02.02.2015. 21.07

    klusais. Interesanti, kad Ukraina bija bagāta valsts? Tai bija un ir iespējas par tādu kļūt. Jā un bardaks tur arī bija pirms Janukoviča, bet Krievija nezin kāpēc neuzbruka? Vai tikai tur nebūs vainīga Putina izlolotais русский мир, bet ukraiņi šķielē uz rietumiem?:)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu