Apmeklētājiem durvis vērusi "Stūra māja" • IR.lv

Apmeklētājiem durvis vērusi “Stūra māja”

21
Stūra mājas iekšpagalms. Mākslinieciskā koncepta autors Kristaps Ģelzis. Foto Emīls Desjatņikovs, F64

Ekspozīcijā „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ apskatāmas iztādes, plaša kultūras programma, ekskursijas pagrabos

No 1.maija, pirmo reizi publikai atvērta bijusī VDK ēka jeb „Stūra māja” – Brīvības un Stabu ielas stūrī esošais nams.

„Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem ir viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. No maija līdz oktobrim apskatot ekspozīciju, ikviens aicināts mēģināt rast sev atbildes uz 20.gadsimta Eiropas vēstures uzdotajiem jautājumiem.

Stūra mājas ekspozīcija tapusi nodibinājumam “Rīga 2014″ sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, biedrību „Mākslas telpa”, Latvijas Trimdas muzeju, Latvijas Naivās mākslas muzeju, kultūras un mākslas biedrību „NOASS”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un SIA „Kinolats”.

Kurators Gints Grūbe, raksturojot Stūra mājas projektu, uzsver: „”Rīga 2014″ projekts Stūra māja nemaz nevarēja nenotikt. “Rīga 2014″ atņem šai ēkai anonimitāti un vietā liek atklātu jautājumu: ko ar šo ēku darīt 2015. gadā? Un tas nav jautājums par kalendāriem plāniem vai nekustamā īpašuma funkcionalitāti. Tas ir jautājums, no kura neizbēgt.”

Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ būs pieejams apskatei līdz 19.oktobrim. Pirmajā stāvā atradīsies Latvijas Okupācijas muzeja sagatavotā pamatekspozīcija „Stūra māja”. Šī ekspozīcijas daļa būs apskatāma bezmaksas. Iegādājoties ekskursijas biļeti, gida pavadībā var izstaigāt čekas pagrabus. Ekskursijas pieejamas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Ēkas augšējos stāvos var apskatīties piecas izstādes, kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības: „Draudzības (re)konstrukcija”, „Latvieša koferis”, „Par spīti visam”, „10 lietu stāsti par cilvēku un varu” un „Liktens lietu muzejs”.

„Draudzības (re)konstrukcija” ir starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde, kuras darbus veidojuši mākslinieki no Vācijas, Ukrainas, Kosovas, Igaunijas, Islandes, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas. Izstādē tiks aktualizētas un mākslinieciskiem paņēmieniem pētītas situācijas, kurās lielvaru pārstāvji noslēdz „draudzību” ar mazākām valstīm un sabiedrības grupām, kā tas notika, piemēram, PSRS lielajā „tautu draudzībā” vai ASV militārajā klātbūtnē Islandē. Caur stāstījumu, mijiedarbību, humoru un ziņkāri izstāde iesaistīs skatītājus, aicinot tos aizdomāties par šī brīža ģeopolitiskās situācijas sarežģītību, robežām un draudzības nozīmi. Organizē biedrība „Mākslas telpa”

Izstādē „Par spīti visam” vairums eksponēto darbu publiskai apskatei būs pieejami pirmo reizi. Darbu tapšanas gada skaitļi – 1941, 1945, 1949, 1956… un tapšanas vietas – deportācijas vagons, koncentrācijas nometne, kara gūstekņu filtrācijas nometne, lēģeris – neprasa komentārus. No daudziem tā laika notikumiem nav saglabājušās fotogrāfijas, tādēļ dokumentācijas ziņā šiem zīmējumiem ir tikpat augsta vērtība kā fotogrāfijām. Paralēli zīmējumu izstādei ekspozīcijā ir iekļauti arī darbi, kuri tapuši jau 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā. Tās ir aculiecinieku situāciju un notikumu rekonstrukcijas, kas papildus mākslinieciskai vērtībai, dod iespēju skatītājam emocionāli sasaistīt tā laika notikumus ar mūsdienām. Organizē kultūras un mākslas projekts “NOASS” un Latvijas Naivās mākslas muzejs

Izstādē „10 lietu stāsti par cilvēku un varu” būs skatāmas desmit autentiskas lietas – vācu armijas karavīra zābaki, ermoņikas, smagi ievainotā pacienta karte, rakstāmmašīna, uzvalks, portsigārs, grāmata, saldumu kārba, radioaparāts un pazudusī lieta vēstīs par pagājušā gadsimta vēstures drāmām un peripetijām un par cilvēkiem, kuru likteņus kādā mirklī ietekmējusi vara, liekot izdarīt izvēli – pakļauties varas diktētiem apstākļiem vai, gluži pretēji, cīnīties ar tiem. Katra lieta ir saistīta ar citiem krājumā esošiem muzeja priekšmetiem, kuri stāstu papildina un izvērš, ļaujot tieši vai pastarpināti izstāstīt gan līdzīgus likteņstāstus, gan stāstus par sabiedrības un valsts likteni varas maiņās. Organizē Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

„Latvieša koferis” parādīs tos priekšmetus, kas bijuši pietiekami būtiski, lai ņemtu līdzi, dažādos laikos un apstākļos dodoties projām no Latvijas. Galvenais izstādes simbols būs koferis, kura piepildīšana bijusi aizbraucēju izšķiršanās par vērtīgo un mazsvarīgo, par līdzi ņemamo un pametamo. Kas ir būtiskākais, kas nezināmā nākotnē svešā zemē palīdzēs ne tikai fiziskā, bet arī garīgā, intelektuālā un emocionālā ziņā? Uz šādu eksistenciālu jautājumu pēdējo 200 gadu laikā bijis jāatbild simtiem tūkstošu latviešu. Izbraukšana no Latvijas notikusi daudzos lielos viļņos. Vieni varēja gatavoties aizbraukšanai dažus mēnešus, citi – dažas stundas. Izstāde atspoguļos šos procesus caur individuālu stāstu un personiskas pieredzes prizmu. Izstādē būs aplūkojami vairāk nekā 200 priekšmeti, kas atkal atgriezušies mājās – Latvijā. Organizē biedrība „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs.”

„Liktens Lietu Muzejā” būs apkopoti vairāk kā piecsimt personisku priekšmetu un lietu, kas pieder rīdziniekiem un apzināti ar tiem saistītie dzīves stāsti – jautri, skumji, svinīgi un ikdienišķi, arī liktenīgi. Priekšmeti un lietas, kas saistīti ar konkrētiem notikumiem šo cilvēku dzīvē, spēj stāstīt daudz par pašiem cilvēkiem un viņu vērtībām, tādējādi ekspozīcija veidos vienotu veselumu – vēsturisku stāstu par dzīves laiku, kuru kopā esam veidojuši un piepildījuši. Organizē Mediju komunikācijas darbnīca un filmu studija “Kinolats”.

Ekskursija “Čekas pagrabos” Latvijas Okupācijas muzeja gidu vadītās ekskursijas Stūra mājā apmeklētājiem atklās gan no ēkas tapšanas laikiem saglabājušās elegantā interjera detaļas, gan pielāgojumus, kurus savām vajadzībām te ieviesusi baisākā no padomju represīvajām struktūrām: apcietināto reģistrācijas telpu, pratināšanas telpu ar vienpusēji caurredzamo spoguļsienu un, protams, „čekas pagrabus” – VDK ieslodzījuma kameras ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā ar šaurajiem gaiteņiem, smagām metāla durvīm, grīdai pieskrūvētām gultām un malkas plīti, uz kuras ieslodzītajiem gatavoja ēdienu. Ekskursijas turpinājumā ēkas augšējos stāvos interesenti apmeklēs arī telpas, kurās 1940.gadā savu dzīvi pašnāvībā beidza Latvijas Robežsardzes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Apskati noslēgs vēstījums par Stūra mājas pēdējiem akordiem – „Čekas maisiem” jeb VDK kartotēkas daļu.

Projekta „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ darba laiki: pirmdienās no plkst.10 līdz plkst.16. Otrdienās-slēgts. Trešdienās no plkst.10 līdz plkst.20. No ceturtdienās līdz svētdienai – no plkst. 10 līdz plkst. 18

Vairāk informācija http://www.riga2014.org/KGB

 

Komentāri (21)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu