Digitālais laikmets piespiež sadarboties izdevējus un bibliotēkas • IR.lv

Digitālais laikmets piespiež sadarboties izdevējus un bibliotēkas

7
Foto: Lita Krone, LETA
Dairis Anučins

Grāmatizdevējiem un bibliotēkām atšķirīgi viedokļi par elektronisko grāmatu ieviešanu bibliotēkās

Būtiski ir samērot grāmatu izdevēju un bibliotēku intereses elektronisko grāmatu ievešanā, kā arī sakārtot likumdošanu, kas regulētu e-grāmatu izplatīšanu bibliotēkās. Kas vieniem nozīmē digitālo attīstību, otriem apdraud biznesu. Par to otrdien diskusijā sprieda Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un grāmatu izdevēju pārstāvji. 

Abas puses atzīst, ka domstarpības par e-grāmatu ieviešanu bibliotēkās joprojām pastāv, taču digitālās grāmatas ir būtisks solis moderno tehnoloģiju virzienā, tādēļ jāturpina meklēt kopīgus risinājumus.

LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš norādīja uz likumdošanas īpatnībām, kas neļauj digitālās grāmatas iekļaut autortiesību normās un radījušas nepieciešamību meklēt jaunus regulējumus, lai bibliotēkas varētu piedāvāt lasītājiem digitalizētu literatūru. 

„Bibliotēka, fiziski nopērkot grāmatu un pēc tam to patapinot lasītājam, izpilda visus autortiesību kritērijus, jo samaksā par grāmatas iegādi izdevējam. Savukārt uz e-grāmatām šāda sistēma nedarbojas, jo no autortiesību viedokļa elektroniskā grāmata nav grāmata,” teica Zariņš.    LNB pārstāvis izklāstīja pašreizējo bibliotēkas redzējumu elektronisko grāmatu piedāvājuma īstenošanai, kas tapis, konsultējoties ar juristiem. Tas paredz vienošanos starp bibliotēkām un izdevējiem, kas balstās uz „labas gribas izpausmi no abām pusēm”. Piedāvājums paredz ieviest licenču sistēmu elektronisko grāmatu iegādei. Iegādājoties licenci vienam izdevumam, bibliotēka iegūst tiesības attiecīgo izdevumu izsniegt konkrētam lasītājam.

„Mēs uzskatām, ka normālākais modelis ir – ja bibliotēka iegādājas vienu liecenci, tad tikai viens cilvēks vienlaikus var šo izdevumu elektroniski lasīt,” sacīja Zariņš. „Pārējie gaida rindā, līdzīgi kā ar parastām grāmatām. Atsevišķos gadījumos, ja lasītājs redz, ka rindā uz e-grāmatu pieteikušies ļoti daudz cilvēku, var par papildu samaksu saņemt šo izdevumu.” 

Zariņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai elektroniskie izdevumi bibliotēkās būtu pieejami reizē ar nonākšanu mazumtirdzniecībā. 

„Mēs saprotam, ka cena bibliotēkai par elektronisko grāmatu šādā gadījumā varētu būt lielāka nekā mazumtirdzniecībā, bet ir svarīgi noteikt šos cenas griestus, lai nav pārspīlēti liels uzcenojums,” teica LNB pārstāvis. 

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas padomes priekšsēdētāja Renāte Punka sacīja, ka grāmatu izdevēji neiebilst pret e-grāmatu ieviešanu bibliotēkās, tomēr viņa uzskata, ka vispirms nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas saistīta ar autordarbu publisko izplatīšanu un autortiesībām. „Šis jautājums ir jāatrisina, pirms mēs speram soļus tālāk.  Tas nav sakārtots arī starptautiskā līmenī,” norādīja Punka. 

Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja uzsvēra, ka svarīgs arī ir elektronisko grāmatu drošības jautājums, lai nepieļautu darbu pirātisko izplatīšanu. 

Arī izdevniecības “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzsvēra, ka galvenie izdevēju iebildumi patlaban saistīti ar nesakārtoto likumdošanu. Kilbloka minēja citu valstu pieredzi bibliotēku attiecībās ar grāmatu izdevējiem un autoriem, norādot, ka vairākās Eiropas valstīs autors saņem atlīdzību pat par katru bibliotēkas fiziski izsniegto viņa autordarbu, kamēr Latvijā „autori nesaņem ne graša”. Kilbloka bažījās, ka e-gramatu ieviešana pie pašreizējā nesakārtotā regulējuma apdraud izdevniecību darbību. 

„Ja bibliotēka pati kļūs par grāmatu izdevēju, tad izdevniecības vairs nebūs vajadzīgas. Mēs kā izdevēji gribam pastāvēt un negribētos piedzīvot to brīdi, kad bibliotēka par vienu licenci nopērk visu tirāžu,” teica Kilbloka. 

“Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja izteica arī aicinājumu izdevējiem nekavēties un sākt apgūt digitālo grāmatu tirgu. 

Atbildot uz Kilblokas teikto, Zariņš aicināja nezīmēt „apokaliptiskus scenārijus” un atgādināja, ka bibliotēka ir tikai grāmatu izplatīšānas kanāls, nevis izdevējs. Viņš arī izteica cerību, ka turpmākajās  diskusijās šaurākā lokā abām pusēm izdosies rast kopsaucēju, kas ļautu sākt darboties jau pie konkrētu tehnisko risinājumu izstrādes digitālo grāmatu ieviešanā Latvijas bibliotēkās. 

Savukārt Renāte Punka aicina sarīkot starptautisku diskusiju, lai pārņemtu iespējami labāko citu valstu pieredzi.

 

Komentāri (7)

juhans 26.02.2013. 21.09

Bet e grāmatas taču izdod. Ja jūs paskataties, piemēram, Amazonas katalogu, tad e formātā tiek izdotas praktiski visas grāmatas un e grāmatu cenas ir tādas pat (vai pat mazliet augstākas par mīksto vāku izdevuma) kā iespiestām grāmatām. Varbūt tā vietā, lai izgudrotu velosipēdu, ir vērts paskatīties, kā ar e grāmatām rīkojas tās bibliotekas, kurām ar tām jau ir pieredze?

+2
0
Atbildēt

0

Pârsla Rampâne 26.02.2013. 17.26

Bibliotēkas mērķis ir padarīt grāmatas pēc iespējas viegli pieejamas pēc iespējas plašākai auditorijai. E-grāmatu tehnoloģijas atļauj iegūt neierobežotu skaitu grāmatas kopiju bez papildus izdevumiem, ļauj lasīt grāmatas uz jelkāda veida elektroniskām ierīcēm. Šādas iespējas būtu jāizmanto un man liekas absurdi, kad izdevēji mēģina mākslīgi ierobežojot e-grāmatu izplatīšanu.

Viens no risinājumiem, kas nāk prātā, būtu abonēšanas maksa, ko bibliotēka samaksā izdevējam par to saņemot tiesības visas noteiktā laika periodā izdotās e-grāmatas izsniegt lasītājiem bez skaita vai citiem ierobežojumiem. Kad abonements beidzās, tā darbības laikā izdotās e-grāmatas joprojām paliek bibliotēkas rīcībā, bet jaunāku e-grāmatu saņemšanai un izsniegšanai jāiegādājas jauns abonements.

+2
0
Atbildēt

0

Ina 26.02.2013. 16.57

Apsveriet piedāvājumu mainīt bibliotēkas pakalpojumu pašā saknē – bibliotēka ir vieta, kur elektronisko grāmatu var iegūt nevis par brīvu, bet par maksu ar time limit.

Piemēram tikko izdotā drukātā grāmata bez maksas kā parasti (ja bibliotēkai ir nauda to iegādāties), bet lasītājs gaida rindā. Savukārt elektroniskā grāmata uz 2 nedēļām kaut tūlīt, bet samaksā 50sant. Naudiņu sadala bibliotēka ar izdevēju. Attiecību var izdiskutēt paši.
Atliek tehnoloģiski izdomāt, kā realizēt to time limit. Piemēram online pieeja vai tml.

Bet par ko citu. Ja drukātā grāmata veikalā maksā 10Ls, kuras aktualitāte pēc 6 mēn jau liek to nocenot uz 5Ls, tad varbūt tā pati grāmata elektroniski ir tirgojama pa teiksim 2Ls? Ja cena būs zema, cilvēki pirks. Vienalga vai izlasīs vai nē, bet pirks.

Gribat, lai vairāk cilvēku sāk lietot e-lasītāju? Tirgo komplektu – pasaules klasika 100 elektroniskajās grāmatās komplektā ar e-lasītāju tikai par Ls 29,99. Domājat, nepaņems pat 50 gadnieks, kurš ar tehnoloģijām uz jūs? Iespējams, ka paņems gan.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu