Digitālais laikmets piespiež sadarboties izdevējus un bibliotēkas

Bet e grāmatas taču izdod. Ja jūs paskataties, piemēram, Amazonas katalogu, tad e formātā tiek izdotas praktiski visas grāmatas un e grāmatu cenas ir tādas pat (vai pat mazliet augstākas par mīksto vāku izdevuma) kā iespiestām grāmatām. Varbūt tā vietā, lai izgudrotu velosipēdu, ir vērts paskatīties, kā ar e grāmatām rīkojas tās bibliotekas, kurām ar tām jau ir pieredze?

Ir kādas, kuru izplatīšanā sabiedrība ir ieinteresēta, tās tad varētu dažas sponsorēt un ielikt iekšā ziedošanas lapu — kam un cik
Vai ir tāds mēģinājums bijis? Tas būtu kā valsts grāmatu iepirkums. Zāles iepirkt varam, bet vai grāmatas varam? (ir kādas grāmatas, kuru lasīšana samazinās vajadzību pēc zālēm — valsts ietaupīs, bet zāļu firma..)

Bibliotēkas mērķis ir padarīt grāmatas pēc iespējas viegli pieejamas pēc iespējas plašākai auditorijai. E-grāmatu tehnoloģijas atļauj iegūt neierobežotu skaitu grāmatas kopiju bez papildus izdevumiem, ļauj lasīt grāmatas uz jelkāda veida elektroniskām ierīcēm. Šādas iespējas būtu jāizmanto un man liekas absurdi, kad izdevēji mēģina mākslīgi ierobežojot e-grāmatu izplatīšanu.

Viens no risinājumiem, kas nāk prātā, būtu abonēšanas maksa, ko bibliotēka samaksā izdevējam par to saņemot tiesības visas noteiktā laika periodā izdotās e-grāmatas izsniegt lasītājiem bez skaita vai citiem ierobežojumiem. Kad abonements beidzās, tā darbības laikā izdotās e-grāmatas joprojām paliek bibliotēkas rīcībā, bet jaunāku e-grāmatu saņemšanai un izsniegšanai jāiegādājas jauns abonements.

Apsveriet piedāvājumu mainīt bibliotēkas pakalpojumu pašā saknē – bibliotēka ir vieta, kur elektronisko grāmatu var iegūt nevis par brīvu, bet par maksu ar time limit.

Piemēram tikko izdotā drukātā grāmata bez maksas kā parasti (ja bibliotēkai ir nauda to iegādāties), bet lasītājs gaida rindā. Savukārt elektroniskā grāmata uz 2 nedēļām kaut tūlīt, bet samaksā 50sant. Naudiņu sadala bibliotēka ar izdevēju. Attiecību var izdiskutēt paši.
Atliek tehnoloģiski izdomāt, kā realizēt to time limit. Piemēram online pieeja vai tml.

Bet par ko citu. Ja drukātā grāmata veikalā maksā 10Ls, kuras aktualitāte pēc 6 mēn jau liek to nocenot uz 5Ls, tad varbūt tā pati grāmata elektroniski ir tirgojama pa teiksim 2Ls? Ja cena būs zema, cilvēki pirks. Vienalga vai izlasīs vai nē, bet pirks.

Gribat, lai vairāk cilvēku sāk lietot e-lasītāju? Tirgo komplektu – pasaules klasika 100 elektroniskajās grāmatās komplektā ar e-lasītāju tikai par Ls 29,99. Domājat, nepaņems pat 50 gadnieks, kurš ar tehnoloģijām uz jūs? Iespējams, ka paņems gan.