Līdz ar Digitālās bibliotēkas atvēršanu ikvienam ir plaši vaļā durvis uz muzeju, arhīvu, bibliotēku, dažādu organizāciju, kopienu kolekcijām. Viss kultūras mantojums tagad glabājas vienuviet
Aizmirstam par garajām stundām, ko kāda temata izpētes labad esam pavadījuši bibliotēku vai arhīvu lasītavās! Kopš atvērta Digitalabiblioteka.lv, brīvi pieejams gandrīz viss līdz šim digitalizētais Latvijas kultūras mantojums. Atliek meklētājā ierakstīt vārdu, lai atklātu daudz interesanta. Piemēram, ievadot «Spēlmaņu nakts», piekļūstam 118 digitalizētām vienībām, no kurām gandrīz puse ir videomateriāli par teātra balvu. Aspazijai un Rainim Digitālajā bibliotēkā izveidota atsevišķa kolekcija, kurā atrodamas dienasgrāmatas, vēstules, fotogrāfijas, pat kinomateriāli, kuros redzami abi literāti. Bibliotēkā ir plaša koncertierakstu kolekcija, var noklausīties, piemēram, operdziedātāja Jāņa Zābera pēdējā koncerta ierakstu. Apvienotas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un daudzu cilvēku kolekcijas. Tajās ir ne tikai dokumenti, laikrakstu un žurnālu raksti, grāmatas, bet arī attēli, kartes, gleznas, arī muzeju priekšmeti, notis, filmas, audio un video ieraksti. Visa bagātība — vairāk nekā 3,8 miljoni digitālo vienību — pieejama Digitalabiblioteka.lv.
Viss vienuviet
«Vēsturiskais lūzums domāšanā un attieksmē ir noticis — dažādas institūcijas ir spējušas sadarboties,» saka Digitālās bibliotēkas vadītāja Karīna Bandere. Viņa stāsta, ka kopdarbs sākās 2015. gadā, kad četras institūcijas, kas atbildīgas par kultūras mantojuma saglabāšanu, — Nacionālā bibliotēka, Nacionālais arhīvs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Kultūras informācijas sistēmu centrs — vienojās par digitālā kultūras mantojuma stratēģijas attīstību. Veselības un izglītības nozarē vairāki digitalizācijas projekti ir bijuši neveiksmīgi, pat izgāzušies, turpretim Digitālā bibliotēka ir tapusi klusā, rosīgā darbā. Par projektu atbildīgos cilvēkus vienoja aizrautība un pārliecība par savu darbu, saka Bandere. Visi uzskatījuši, ka bibliotēkas un arhīvu materiāliem, kā arī tādām jau labi zināmām kolekcijām kā Zudusī Latvija, Redzi, dzirdi Latviju!, Filmas.lv, Diva.lv (digitalizēto video un audio ierakstu piekļuves portāls), Dziesmusvetki.lndb.lv jābūt viegli pieejamiem vienuviet. Digitālajā bibliotēkā iekļauts arī ziņu aģentūras LETA arhīvs, līdz ar to ikvienam pieejamas, piemēram, fotogrāfijas, kurās atainoti 80.—90. gadu notikumi, papildina Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Labākais, ko esam ieguvuši Digitālajā bibliotēkā, ir vieglums, ar kādu atrodama vajadzīgā informācija. Digitalabiblioteka.lv lietotājs iegūst pieeju visām vietnēm, kur glabājas Latvijas kultūras bagātības. Viegli atlasīt vajadzīgo, piemēram, tikai tekstus, attēlus vai tikai video. Meklējot informāciju par eposu Lāčplēsis, piedāvātos materiālus var atfiltrēt no liekā, piemēram, no tiem, kuros vēstīts par kolhozu Lāčplēsis. Māra Sprūdža norāda — ja viens un tas pats dokuments ir vairākās krātuvēs, tad Digitālās bibliotēkas lietotājs piekļūst labākajam oriģinālam.
Digitalizē pieminekļus
Unikāli materiāli bibliotēkā iekļauti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes aktīvu līdzdalību. Tās arhīvs veidots kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem, kad Pieminekļu pārvaldes pirmajās ekspedīcijās sāka Latvijas kultūras mantojuma apzināšanu un fiksēšanu — fotografēti un aprakstīti kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (pilis, baznīcas, muižas utt.), etnogrāfiski priekšmeti, pierakstīti nostāsti un teikas, sakāmvārdi, pat receptes. Kultūras mantojuma apzināšanas darbs joprojām turpinās, papildinot uzkrātās liecības ar jauniem atklājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.