Valsts prezidents: smadzeņu aizplūde no valsts ir nopietns risks

Aizbraucēji caurmērā esot daudz jaunāki nekā palicēji 

Cilvēku, kuri izvēlas pamest Latviju peļņas nolūkos, vidū ļoti augsts ir studējošo un ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars, līdz ar to smadzeņu aizplūde ir nopietns risks Latvijas valsts nākotnei un attīstībai, jo vairākumā gadījumu tikai mazākā daļa no aizbraukušajiem plāno atgriezties tuvākā vai tālākā perspektīvā.

To pirmdien, uzrunājot Pasaules latviešu zinātnieku trešā kongresa un Letonikas ceturtā kongresa “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte” dalībniekus, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka visi Latvijas iedzīvotāji asi izjūt valsts ekonomisko realitāti, kas ietekmē Latvijas iedzīvotajiem tik ļoti svarīgo nacionālās piederības dimensiju. “Sašutums, nedrošība un atsvešinātības izjūta kalpo par attaisnojumu emigrācijai no valsts, pastiprinot nacionālās identitātes meklējumu nozīmi šeit un ārpus valsts,” teica Bērziņš.

Prezidents uzsvēra, ka aizbraucēji ir caurmērā daudz jaunāki nekā palicēji, tāpēc Latvijas sabiedrība ir daudz vecāka, nekā, iespējams, domājam, un turpina novecot ātrāk, vēsta BNS.

“Smadzeņu aizplūde ir nopietns risks Latvijas valsts nākotnei un attīstībai, jo vairākumā gadījumu tikai mazākā daļa no aizbraukušajiem plāno atgriezties tuvākā vai tālākā perspektīvā. Latvijas gudrākos prātus un uzņēmīgākos cilvēkus pārpērk tās valstis, kas var nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu,” klāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka Latvijā arvien biežāk sastopamas vietas, kurās vairs nav iedzīvotāju, – pamestas viensētas un pat tukši ciemati. “Tādēļ īpaši aktuāla ir cilvēku piesaiste lauku teritorijām un mazpilsētām, kur veidojas noslēgts aplis – jo mazāk ir iedzīvotāju, jo augstākas ir infrastruktūras uzturēšanas izmaksas; jo sliktāk attīstīta infrastruktūra, jo grūtāk ir saglabāt cilvēkus,” pavēstīja Bērziņš.

Uzrunājot kongresa dalībniekus, Valsts prezidents atzina, ka šis ir laiks, kad visiem, kas jūtas atbildīgi par Latvijas un arī pasaules turpmāko ceļu, jāvienojas kopīgam darbam, skaidri definējot, kurp ejam un kādu saredzam civilizācijas attīstību pēc desmit, piecdesmit, simts gadiem.

“Es ticu, ka Latvijas nācija vēl meklē labāko modeli savas valsts pārvaldībai, konkurētspējīgā saimniekošanā un talantu attīstībā. Sapnis par Latviju ir izsapņojams, ne tikai gremdējoties pagātnē vai šodienas rūpēs, tas ir sapnis par nākotni, par radošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, sapnis par izcilību un kvalitāti, ko īsteno izglītota un uzņēmīga tauta Baltijas jūras krastā,” pabeidzot savu runu, sacīja Bērziņš.

Pirmdien sākas Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku trešais kongress un Letonikas ceturtais kongress “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”.

Apvienoto Pasaules latviešu zinātnieku trešo kongresu un Letonikas ceturto kongresu rīko Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Latviešu biedrība ciešā sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu un citām Latvijas augstākajām mācību iestādēm.