Pēc septiņu gadu prombūtnes Īrijā un Vācijā klīniskā psiholoģe Iveta Ozola-Cīrule kopā ar ģimeni pandēmijas laikā atgriezās Latvijā. Viņa šobrīd strādā sirdij tīkamu darbu un tikko uzņemta doktorantūras studijās. Grib izstrādāt psiholoģiskā atbalsta programmu remigrantiem, tādējādi palīdzot cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā
Dienā, kad tiekos ar Ivetu Ozolu–Cīruli, viņa tikko atskrējusi no darba Bērnu un pusaudžu resursu centrā. Viņai darba diena iekrīt arī nākamajā dienā, sestdienā, tai nopietni jāsagatavojas.
Kad raksts jau gandrīz ceļo uz tipogrāfiju, Iveta uzzina — uzņemta doktorantūrā. Viņa šogad aizstāvējusi maģistra darbu Latvijas Universitātē. Tā tēma ir remigrantu psiholoģiskais stāvoklis un emocijas, atgriežoties dzimtenē. Pētījums pierādījis — lielākajai daļai remigrantu pārcelšanās uz dzimteni ir vidēji grūta vai ļoti grūta, tāpēc Iveta nolēmusi izstrādāt psiholoģiskā atbalsta programmu šādiem cilvēkiem. Iespējams, viņa to spēs izdarīt ar lielāku empātiju nekā kāds cits speciālists, jo remigrantes lomā bijusi pati.
Kolosāls piedzīvojums!
Iveta ar smaidu atceras — lēmums pārcelties uz Īriju pirms deviņiem gadiem nācis pēkšņi, viņas vīram Gustavam, IT speciālistam, tur piedāvāts darbs. Ziemassvētku laikā viņš devies satikties ar potenciālajiem darba devējiem un kolēģiem. «Tobrīd tas bija jaunuzņēmums ar lieliem mērķiem,» viņa atceras. Tikšanās un pārrunas ritējušas veiksmīgi, un jau februārī abi ar dažiem koferiem lidojuši uz svešo valsti. Tā sanācis, ka visa turpmākā Cīruļu ģimenes dzīve grozījusies un joprojām grozās ap šo darbavietu, kas deviņu gadu laikā izaugusi par lielu un nozīmīgu uzņēmumu.
«Tagad es pirms lēmuma pieņemšanas veidotu Excel tabulas, rakstītu stabiņos plusus un mīnusus. Biju beigusi psiholoģijas studijas Latvijas Universitātē, mums nebija īpašumu, nebija bērnu, bijām brīvi. Šķita — kāds kolosāls piedzīvojums, lielisks izaicinājums!» stāsta Iveta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uzņēmums, kurā strādā Gustavs, pārim jau bija atradis un nodrošinājis dzīvesvietu, palīdzējis nokārtot formalitātes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.