ES ministru padome pieņem regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012.gadā
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome Luksemburgā piektdien pieņēma regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012.gadā, kas pēc Eiropas Komisijas (EK) ierosinājuma ļoti samazina vairāku zivju sugu nozvejas apmēru Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm, aģentūrai BNS pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).
“Latvija aktīvi cīnījās pret EK regulas projektā piedāvāto pārspīlēto nozvejas kvotu samazinājumu, jo tas negatīvi ietekmēs zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā. Neskatoties uz to, ka pret EK priekšlikumu asi izteicās ne tikai Latvija, bet arī citas Baltijas jūras piekrastes valstis, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemts lēmums, kas ir nepieciešams, lai 2012.gadā zvejnieki vispār varētu sākt zveju Baltijas jūrā. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijai arī turpmāk nebūs pieņemama EK izrādītā attieksme pret nozares interesēm un ļoti sasteigtā virzīšanās uz maksimālo ilgtspējīgo zivju ieguves līmeni, pielietojot vāji pamatotu un pārāk radikālu nozvejas kvotu samazinājumu,” sacīja ZM valsts sekretāre Dace Lucaua.
Savukārt ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece atzīmēja, kaut arī EK Latvijas prasībām daļēji piekāpās, piekrītot mazākam nozvejas kvotu samazinājumam, nekā bija sākotnēji iecerējusi, Latviju šāds lēmums neapmierināja un Latvija balsoja pret regulas priekšlikumu.
Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājums 2012.gadā būs 22%, lai arī sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 26%. Reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī samazinājums 2012.gadā būs par 16%, lai arī sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 21%, reņģu nozveju Baltijas jūras centrālajā daļā paredzēts samazināt par 27% (sākotnēji bija plānots samazinājumu par 33%), bet lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazinās par 51% (sākotnēji bija plānots samazinājums par 79%).
Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēts saglabāt 2011.gada līmenī, bet atļaut zvejas dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet kāds līdz noteiktajam limitam tās neizmanto. Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras Austrumu daļā palielinātas par 15%, bet Baltijas jūras Rietumu daļā – par 13%.
Muceniece atzīmēja, ka pēc Latvijas uzskata mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē pret EK ierosināto ievērojamo nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī kopā ar Latviju iebilda arī Igaunija, Lietuva, Somija un Polija – arī uz šīm valstīm nozvejas kvotu būtiskais samazinājums atstās smagu ietekmi.
Komentāri (15)
mariam 22.10.2011. 07.21
Pirms pāris nedēļām LR bija raidījums par šo tēmu, konkrētāk – par brētliņām. Atceroties to, raksta tonis šķiet mazliet tendenciozs. Kā raidījumā stāstīja zinātnieks, zivju daudzums Baltijas jūrā ir atkarīgs gan no klimatiskiem apstākļiem, gan nozvejas apjomiem, gan pašu sugu savstarpējās proporcijas (mencas apēd brētliņas un reņģes, tāpēc, pieaugot mencām samazinās abas pārējās).
Speciālists sacīja, ka šobrīd brētliņu daudzums samazinās un viņi rosinājuši nozvejas kvotas samazināt jau no 2008. vai 2009. gada. Tā kā tas nav darīts, tad tagad iznāk, ka šoreiz samazinājums krasāks. Protams, zvejniekiem tas var likties smagi, bet, ja nu turpinātu tādā pašā apjomā, tad nākotnē ko zvejot būtu vēl mazāk. Tam nu nav nekādas saistības ar ZZS, samazinājums attiecas arī uz citām Baltijas jūras kaimiņvalstīm. Attiecīgi palielinātas ir mencu kvotas. Problēma gan tā, ka zvejnieki specializējas uz konkrētām sugām, tāpēc brētliņu zvejniekiem tas nav viegli.
0
buchamona 22.10.2011. 10.24
Savlaik zvejoju Baltijas jūrā. Tralējām mencu :) Un diezgan bieži gadījās tā, ka loms tika sašķirots un “uzlikts uz ledus” , bet kāda daļa pārgāzta atpakaļ jūrā. Zivis bija beigtas, protams, bet to daudzums svārstījās no spaiņa līdz tonnai, kā kuro reizi un notika tas tādēļ, ka traļa ” kulē” šuva iekšā ” kreklu” – tīklu ar mazām acīm, kurš vēra vaļā labāk trali, bet līdz ar to nelaida cauri ” sīkuļus”, jeb nestandarta zivis. Protams, ka tā nedrīkstēja darīt, taču visa man zināmā zvejas flote rīkojās tieši tā. Šīs nu tad būtu atskaņas no tā laika.
2
Signija Aizpuriete > buchamona 22.10.2011. 10.46
——
Tas, kas notiekas ”šais laikos” – tas pat sapņos nerādījās ”tais laikā”!
Ko naudas ražošana un dalīšana nodarīja Spānijas zivsaimniecībai, kad tajā tika ‘iegāzti’ 8. miljardi (!!!) eiro – iz EuroNews.net:
”(..)The investigations, one from Greenpeace and the other by the International Consortium of Investigative Journalists, claim Spanish fishermen have received huge subsidies from from Brussels over the last decade. One of the reports estimated a whopping eight billion euros.”
Spanish fishing practices slammed by twin probe
http://www.euronews.net/2011/10/03/spanish-fishing-practices-slammed-by-twin-probe/
0
martins_spravniks > buchamona 22.10.2011. 16.26
Plānveida ekonomikas posmā gadījās reizes, kad zivju pārstrādātāji nepieņēma ne “plāna”, ne “virsplāna” lomu. Tad jūrā nonāca ne tikai no spaiņa līdz tonnai.
0
tuba76 22.10.2011. 09.24
Augusta zviedru avizes zinoja par WWF zinojumu par Baltijas juru, kura tika vertets ka 9 valstis apkart Baltijas jurai ievero starpautiskas vienosanas vides aizsardzibas darba tirakai jurai. Zinojuma tika dots vertejums, summejot punktu skaitu uz daudziem jautajumiem 5 galvenajas jomas: Eitrofikācija jeb baribas vielu koncentracijas pieaugums udeni, biologiskas daudzveidibas saglabasana, vides indes, kugnieciba un integreta jurniecibas parvalde (loti brivs mans tulkojums).
Saja zinojuma vienigas valstis kas sanem apmierinosu vertejumu ir Vacija un Zviedrija. Parejas 7 valstis sanem neapmierinosu vertejumu, bet Latvija nonak pirmspedeja vieta un Krievija pedeja.
Visas valstis sanem neapmierinosu vertejumu par darbu baribas vielu koncentracijas pieauguma noversana un biologiskas daudzveidibas saglabasanu.
Eitrofikācija jeb baribas vielu koncentracijas pieaugums udeni tiek verteta ka lielakais vides drauds, kas rada algu ziedesanu, juras dzelmes atmirsanu un pasliktinatu nozveju. Neviena no valstim nav spejusi uzlabot situaciju ar slapekla un fosfora nopludi no attirisanas iekartam, lauksaimnieciba un industrija.
0