Latvijai būtiski samazina nozvejas kvotas

Pētījumi liecina, ka nelegālā, neziņotā un neregulētā nozveja (IUU) pasaulē ir aptuveni divreiz lielāka par kvotām, kas lielākoties tiek noteiktas aptuveni divreiz lielākas par zinātniski rekomendētajām. Par kādiem ilgtspējīgiem zivju resursiem un piesardzības principa ievērošanu gan var runāt, ja, kā paši Latvijas zvejnieki atzīst, uz katru tīklu tiek iemests viens nelegālais.

Interesanti, ko par to domā Vides ministrija? Šis konkrētais (ne)gadījums uzskatāmi demonstrē, cik nesaprātīgi ir atdot Vides ministriju un ZM vienai un tai pašai partijai un cik neloģisks jau savos pamatos ir zemnieku un zaļo apvienojums vienā politiskā spēkā. Tad sanāk tā, ka Valdības viedokis vienmēr ir zemnieku/zvejnieku interesēs, kuri pie mums jau a priori tiek uzskatīti par zaļiem.

Savlaik zvejoju Baltijas jūrā. Tralējām mencu :) Un diezgan bieži gadījās tā, ka loms tika sašķirots un “uzlikts uz ledus” , bet kāda daļa pārgāzta atpakaļ jūrā. Zivis bija beigtas, protams, bet to daudzums svārstījās no spaiņa līdz tonnai, kā kuro reizi un notika tas tādēļ, ka traļa ” kulē” šuva iekšā ” kreklu” – tīklu ar mazām acīm, kurš vēra vaļā labāk trali, bet līdz ar to nelaida cauri ” sīkuļus”, jeb nestandarta zivis. Protams, ka tā nedrīkstēja darīt, taču visa man zināmā zvejas flote rīkojās tieši tā. Šīs nu tad būtu atskaņas no tā laika.

Mūsu tieksme izkāst visu iespējamo šodien un tūlīt un nospļauties uz jebkādu ilgtspējīgu attīstību ir vienkārši drebuļus uzdzenoša – tā vien šķiet, ka dzīvojam akmens laikmetā starp alu cilvēkiem.

Augusta zviedru avizes zinoja par WWF zinojumu par Baltijas juru, kura tika vertets ka 9 valstis apkart Baltijas jurai ievero starpautiskas vienosanas vides aizsardzibas darba tirakai jurai. Zinojuma tika dots vertejums, summejot punktu skaitu uz daudziem jautajumiem 5 galvenajas jomas: Eitrofikācija jeb baribas vielu koncentracijas pieaugums udeni, biologiskas daudzveidibas saglabasana, vides indes, kugnieciba un integreta jurniecibas parvalde (loti brivs mans tulkojums).
Saja zinojuma vienigas valstis kas sanem apmierinosu vertejumu ir Vacija un Zviedrija. Parejas 7 valstis sanem neapmierinosu vertejumu, bet Latvija nonak pirmspedeja vieta un Krievija pedeja.
Visas valstis sanem neapmierinosu vertejumu par darbu baribas vielu koncentracijas pieauguma noversana un biologiskas daudzveidibas saglabasanu.
Eitrofikācija jeb baribas vielu koncentracijas pieaugums udeni tiek verteta ka lielakais vides drauds, kas rada algu ziedesanu, juras dzelmes atmirsanu un pasliktinatu nozveju. Neviena no valstim nav spejusi uzlabot situaciju ar slapekla un fosfora nopludi no attirisanas iekartam, lauksaimnieciba un industrija.

Es arī vairāk esmu Komisijas pusē. Protams, gribas vairāk nopelnīt šodien. Bet tā nu nav ilgtspējīga domāšana. Vecie zvejnieki sūdzas, ka lomi švaki. Tātad – zivju ir maz. Vai tiešām vajag visu Baltijas jūru izlaist caur sietu (lasi, tīkliem), lai noķertu pēdējo brētliņu? Un pēc tam? Bez tam, droši vien nebūsim naivi un nedomāsim, ka zvejo tikai tik, cik atļauj kvotas. Maluzvejniecības patiesie apmēri visticamāk ir šausminoši un labāk to nezināt – un tas nav jautājums tikai par nodokļos nenomaksāto naudu, drīzāk tas ir jautājums par atjaunojama resursa noplicināšanu līdz kritiskai robežai. Ko tad mēs gribam? Brētliņu šodien vai ilgtspējīgus resursus rīt?

Pirms pāris nedēļām LR bija raidījums par šo tēmu, konkrētāk – par brētliņām. Atceroties to, raksta tonis šķiet mazliet tendenciozs. Kā raidījumā stāstīja zinātnieks, zivju daudzums Baltijas jūrā ir atkarīgs gan no klimatiskiem apstākļiem, gan nozvejas apjomiem, gan pašu sugu savstarpējās proporcijas (mencas apēd brētliņas un reņģes, tāpēc, pieaugot mencām samazinās abas pārējās).

Speciālists sacīja, ka šobrīd brētliņu daudzums samazinās un viņi rosinājuši nozvejas kvotas samazināt jau no 2008. vai 2009. gada. Tā kā tas nav darīts, tad tagad iznāk, ka šoreiz samazinājums krasāks. Protams, zvejniekiem tas var likties smagi, bet, ja nu turpinātu tādā pašā apjomā, tad nākotnē ko zvejot būtu vēl mazāk. Tam nu nav nekādas saistības ar ZZS, samazinājums attiecas arī uz citām Baltijas jūras kaimiņvalstīm. Attiecīgi palielinātas ir mencu kvotas. Problēma gan tā, ka zvejnieki specializējas uz konkrētām sugām, tāpēc brētliņu zvejniekiem tas nav viegli.

Vai tie ZZS nav noburti? Viss, kam viņi pieskaras, aiziet pa rensteli. Zivju nav, mežu tulīt nebūs, zemniekiem dotācijas nedod, izglītība ir degradējusies, mazie hesi iznīcina upes, Emsis pazaudēja čemodānu, Salenieks meklē jaunu, Anglijā bezpriģels.