Visi trīs ir iespējamie slēptās reklāmas gadījumi dažādās televīzijās
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzmanības lokā pašlaik ir trīs gadījumi televīzijās, kuros, iespējams, saskatāma slēpta politiskā reklāma, aģentūru BNS informēja padomes pārstāvi Sergejs Kārītis.
NEPLP tikai šonedēļ ir sākusi radio un televīzijas kanālu monitoringu priekšvēlēšanu laikā, bet, ņemot vērā iepriekš medijos vēstīto un saņemtās sūdzības, jau pieprasīti trīs televīzijas kanālu raidījumu ieraksti, kuros, iespējams, saskatāma slēpta partiju reklāma.
NEPLP vērtēs LTV7 kanāla raidījumu, kurā makšķerējis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, padome izvērtēs, cik pamatoti vienā no reģionālajām televīzijām parādījies Šlesera Reformu partijas deputāta kandidāts Jānis Jurkāns, kā arī tiks vērtēts TV3 kanāla jaunais šovs, kurā pašlaik reklāmās redzams Zatlera Reformu partijas pārstāvis Valters Frīdenbergs.
Jau ziņots, ka mediju monitoringam uz vēlēšanām NEPLP valdība piešķīra 18 tūkstošus latu. S.Kārītis ir.lv pastāstīja, ka līdzekļi piešķirti pastiprinātai monitoringa veikšanai. Liela daļa summas tikšot izlietota darbinieku atlagojumam, bet apmēram ceturtdaļa – datu bāzēm.
Monotoringu veiks vismaz astoņu cilvēku darba grupa, bet teju četri tūkstoši latu esot nepieciešami datu bāžu nodrošināšanai. Sīkāk, kā tiks izlietots papildu finansējums, Kārītis neatklāja.
Esot arī nepieciešams izglītojošais darbs ar plašsaziņas līdzekļu personālu, lai, piemēram, televīzijas raidījumi nepārvērstots par lielu politisko reklāmu.
Padome arī ņemot vērā nevalstisko organizāciju novērojumus un pirms nedēļas esot sadarbojušies ar Sabiedriskās politikas centru “Providus”, kuri uzmana politiķu parādīšanos plašsaziņas līdzekļos.
Komentāri (25)
austrisv 01.09.2011. 15.29
Nu Frīdenbergs arī prom no Šlesera tagad pie Zatlera- baigais reformists
0
Ieva 01.09.2011. 09.51
Monitorings, griesti, ir puritāņu šķietams aizsarglīdzeklis pret neproporcionalitāti reklāmās. Pret naudas ietekmi. Reāli vienmēr būs un ir simts veidu, kā to apiet, vai pēc vajadzības kvalificēt notikumus uz vienu vai otru pusi. Lai saprastu , ko domāju, te daži piemēri:
Oligarhu kapusvētki, oligarhu izvirzīšana par galveno Latvijas nelaimju cēloni. Vai tā ir viņu reklāma vai nav? Uzdrošinos teikt, ka ir. Jo reklāmas galvenais uzdevums ir nodrošināt atpazīstamību. Kritiskie raksti, polemikas, viņiem ir nodrošinājuši TĀDU publicitāti..
Vai žurnālistu izmeklētā Šķēles lieta par “nejaušo” satikšanos Kijevā. Tas ir vēl viens pierādījums tam ka viņš, Šlesers darbojas, enerģijas viņiem pietiek… karavāna iet tālāk , lai arī valdošās kliķes suņi rej…
Galu galā rīkojums NR 2- vai tas nebija Zatlera reklāmas gājiens sevis iekārtošanai Saeimā par tās priekšsēdētāju?
Kur ir tā robeža, kad tā ir, un kad tā vairs nav slēptā reklāma? Vai Rīgas domes sociālie pasākumi nav reklāma balsot par SC?
Priekšvēlēšanu laika svarīgs ir atkārtojumu skaits. Konteksts pārsvarā ir mazsvarīgs, jo vienmēr būs tādi, kas kritiku uzskatīs par valdošo politiķu melnā PR izpausmi. Kritizē.. tātad baidās! Piemēram, par Lembergu pozitīvu rakstu ir maz, bet viņš ir populārākais prezidenta kandidāts. Ja vārds “Šlesers” bieži skanēs ausīs, tas visdrīzāk noskanēs arī biļetenā..
Šeit striktu robežu novilkt nevar. Pozitīvisma kampaņa vieniem likās reklāma, otriem ne. Tāpēc gan tēriņu griesti, gan reklāmu monitorings ir bezjēdzīgs, un pat kaitīgs, jo tie, kam ir nauda, veidu, kā to novadīt līdz mērķim atradīs vienmēr, savukārt “griestu” administrēšana, tēriņu skaitīšana prasa līdzekļus – no mūsu maciņiem. Pozitīvisma kampaņa pierādīja , ka pat tad, kad tiek konstatēta slēptā reklāma, par to nekas nav- ne deputātus atsauc, ne reāli samaksāt liek. Jā, tiesājas desmitiem gadu- kas atkal ir slēptā reklāma..
“Konsolidēsim” vairāk, tātad, un izliksimies ka ir tēriņu griesti un ir institūcijas, kas spēj objektīvi noteikt, kur ir slēptā reklāma, kur nav..
0
Dina Repša 01.09.2011. 09.06
Man ņemšanās ap slēptu vai neslēptu reklāmu viena alga kur šķiet kā milzu liekulība, ar kuru, pārvēršot smiltīs, Laptevu jūru varētu aizbērt… No vienas puses skan teksts “tauta = vēlētājs ir gudra”, no otras – tiek parādīts, ka to var gudri arī nopirkt.
Ja tiek uzskatīts, ka – redzot Lembergu ekrānā 24 stundas – par viņu balsos visi, kas ir šie uzskatītāji?
Manuprāt ikviens ierobežojums [nepārzinu ierobežojumu spektru citās valstīs] ir pamatojams un TIKAI tad, ja tas nudien ir domāts sabiedrības labā nevis “Lielā Brāļa” ideju realzācijai. Vismaz es uzskatu, ja Latvijas iedzīvotāji patiesi neanalizē t.s. “politiķu” darbību un ir pērkami, lai viņus arī pērk. Nu – nenopirks uz vēlēšanām, pārdosies savādāk.
[Visas manis interesējošās lietas skatos www, TV man nav, reklāmas neizmantoju…]
Diemžēl 20 gados NAV pārliecības, ka, izņemot, piemēram, satiksmes noteikumus vai elementāras sapratnes/uzvedības/attiecību līmeņa normas, visi pārējie ierobežojumi NE-varētu būt sacerēti noteiktu mērķu vārdā, kas noteikti nav sabiedrības interesēs.
0