Dziļviltojumi, kuros politiķu tēls pirms vēlēšanām tiek nomelnots vai uzpucēts, izplatās gan Eiropā, gan ASV. Vai esam gatavi neticēt savām acīm?
Cik nopietni ir mākslīgā intelekta draudi vēlēšanu kampaņā, pērnruden spoži izgaismoja vēlēšanas Slovākijā, kurās uzvarēja prokremliskais populists Roberts Fico. Dažas dienas pirms balsošanas sociālajos tīklos plaši izplatījās audioieraksts, kurā viņa liberālā konkurenta, Eiropas Parlamenta vicespīkera Mihala Šimečkas vadītā partija Progresīvā Slovākija it kā plānoja viltot vēlēšanu rezultātus. Ja nu ar to nepietiktu, Šimečkas balsi varēja dzirdēt arī citā ierakstā, kur viņš apsvēra alus cenu paaugstināšanu.
Ieraksti bija viltoti, taču sasniedza daudzus cilvēkus. Turklāt lielākie dezinformācijas izplatītāji bija paši Slovākijas politiķi, nevis Krievijas interneta troļļi, influenceri vai sazvērestības teoriju vietnes, uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
«Ikvienam jau tagad internetā jāizturas kā digitālam detektīvam, lai atsijātu informācijas graudus no pelavām,» secina politikas zinātnes doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Dziļviltojumu dēļ ne video, ne cilvēka balss vairs nebūs ticami pierādījumi, ka fiksētais tiešām ir noticis.
Pagaidām nav viena brīnumlīdzekļa, kas palīdzētu atpazīt visus dziļviltojumus, taču jāpievērš uzmanība detaļām — neparastām proporcijām, nedabiskām gaismas spēlēm vai ķermeņa valodai. Labs padoms ir arī svarīgiem notikumiem sekot līdzi tiešraidē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.