Eksperti ierosinājumus kritizē, Druviete priekšlikumus neatsauc
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien vēl nelēma par komisijas vadītājas Inas Druvietes (“Vienotība”) izteiktajiem ierosinājumiem par augstskolu senāta funkciju samazināšanu un rektoru pilnvaru palielināšanu, vēsta aģentūra BNS.
Šie priekšlikumi pirms komisijas sēdes izpelnījās ne tikai Latvijas Studentu apvienības protestu, bet arī teju visu uzaicināto ekspertu kritiku. Tomēr Druviete tos neatsauca. Paredzēts, ka tālāka grozījumu skatīšana notiks pēc nedēļas.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta vadītāja Gita Rēvalde sēdē norādīja, ka augstskolu senāta funkciju sašaurināšana ir Eiropā izplatīta prakse. Tomēr būtiskās funkcijas, piemēram, mācību iestādes budžeta apstiprināšana, tiek deleģētas kādai citai institūcijai, piemēram, augstskolas padomei. To vienpersoniski uzticēt rektoram, neiekļaujot to kādas komisijas vai padomes rīcībā, būtu riskanti.
Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds arī pauda, ka lēmumu pieņemšanas par augstskolas budžetu uzticēšana vienpersoniski tās rektoram varētu radīt riskus, ka augstākās izglītības iestādes rektora krēslā varētu sēsties kāds vietvaldis, cilvēks no malas, tāpēc ierosinātie labojumi būtu jāatsauc.
Savukārt kultūras ministres padomnieks kultūrizglītības jautājumos Egīls Šēfers minēja, ka svarīgi pārstāvēt visu augstskolas sektoru intereses. Samazinot augstskolas senāta funkcijas, tās būtu jānodod augstskolas padomnieku konventam.
Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone pastāstīja, ka jautājums par augstskolu pārvaldes struktūru būtu lemjams kopumā un pēc būtības.
Arī augstskolu un universitāšu rektorus pārstāvošās struktūras – Latvijas Rektoru padomes ‒ pārstāvis Andrejs Rauhvargers klāstīja – lai arī piedāvātie priekšlikumi palielina rektora varu, rektori šādus grozījumus neesot pieprasījuši. Rektori ir diskutējuši par augstskolu padomju izveidi, taču šī saruna atdūrusies pret bažām, ka šādas padomes kļūtu par “kaut ko līdzīgu uzņēmumu padomēm, kas nodarbojas ar citām lietām”. Tomēr esot skaidrs, ka arī pašreiz vairākās augstskolās esošais padomnieku konvents nebūtu tā institūcija, kam uzticēt lemšanu par augstskolas budžetu.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Padomnieku konventa vadītājs Normunds Bergs pavēstīja, ka izteiktie priekšlikumi viņam simpatizējot, jo cilvēkam, kurš ievēlēts par augstskolas rektoru, nevarētu pārmest kompetences trūkumu arī budžeta jautājumos. Tomēr nebūtu pareizi, ja rektors galīgos lēmumus par iestādes budžetu pieņemtu vienpersoniski – tas būtu jāuztic struktūrai, kurā darbotos gan akadēmiskais personāls, gan citu struktūru pārstāvji.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) valdes locekļu, augstskolu studējošo senatoru un viņu atbalstītāju protesta akcijā pret plānu samazināt augstskolu senāta funkcijas ceturtdien pie Saeimas komisiju un frakciju ēkas pulcējās pāris desmiti studentu. Viņi iebilda pret plānu samazināt augstskolu senāta funkcijas un palielināt augstskolu rektoru pilnvaras.
Saskaņā ar Augstskolu likumu senāts ir otra augstākā augstskolas lēmējinstitūcija pēc satversmes sapulces, tajā lēmumus pieņem gan ar akadēmiskā personāla, gan studentu pārstāvniecību. Senāta ikdienas darba kārtībā būtiskākie jautājumi ir augstskolas budžeta, studiju maksu, augstskolas darbību regulējošo normatīvo aktu, studiju programmu izskatīšana un apstiprināšana, struktūrvienību dibināšana un likvidēšana.
Komentāri (22)