Jēkabpils domnieki aicina ierobežot spēļu zāļu skaitu

Ierosināts azartspēļu vietas atvērt tikai uz gadu un veidot stingrāku inkasācijas sistēmu

Jēkabpils domes deputāti izstrādājuši priekšlikumus, lai samazinātu azartspēļu vietu skaitu pilsētā, aģentūru BNS informējis domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. 

Viens no priekšlikumiem skar spēļu zāļu skaita regulēšanu pilsētā – lai uz 10 000 iedzīvotāju būtu tikai viena azartspēļu vieta, pastāstīja domes Administratīvais departamenta vadītājs Guntars Gogulis. Ja tas būtu spēkā, Jēkabpilī varētu atvērt tikai trīs spēļu zāles, jo pilsētā ir 26,9 tūkstoši iedzīvotāju.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne Ir.lv pastāstīja, ka ekonomiskās krīzes periods ir jūtami samazinājis spēļu zāļu skaitu. “Ja 2008.gadā, kad krīze vēl nebija iesākusies, mums bija 560 un vairāk spēļu zāļu, tad tagad mums ir 330 zāles. Savukārt spēļu automāti mums ir uz pusi samazinājušies, no 17 000 uz 8 000. Pats tirgus un ekonomiskā situācija, cilvēku brīvie naudas līdzekļi, kā teikt, nolika visu savā vietā. Un kas ir tie, kas var izturēt konkurenci, kas var piedāvāt pakalpojumus attiecīgā kvalitātē un cik pretī tie spēlētāji, kas var spēlēt un atstāt savu naudu,” sacīja Birne.

Ieceri uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju atļaut vienu spēļu zāli Birne raksturoja kā apspriežamu un pastāstīja, ka šāds variants kādreiz apspriests. Tomēr to nevarētu īstenot uzreiz: “Tad atkal jautājums – ja es pareizi atceros, šobrīd Jēkabpilī ir astoņas spēļu zāles. Bet kuras tad paliks? Tad atkal ir nepieciešams pārejas periods, kādi kritēriji, pēc kādiem atsijāt tos, kas paliks un tos, kas aizies. Tas arī nav tik viennozīmīgi pasakāms.” “Katrā ziņā jā, šobrīd tirgus ir nolīdzsvarojis to, cik būtu jābūt un to, kuras spēj pastāvēt šajos kritiskajos apstākļos, kuriem pietiek tie apmeklētāji, un kuras var segt savus izdevumus un maksāt attiecīgos nodokļus un visu, kas no tā izriet,” sacīja Izložu un azartspēļu inspekcijas vadītāja. 

Jautāta, vai šāda spēļu zāļu kontrole neveicinās pagrīdes azartspēļu biznesu, Birne atteic, ka “tas protams, ir tas risks. Īstenībā jau visu vajadzētu pa vietām nolikt pašam tirgum – pieprasījumam un piedāvājumam – kas ir klasiskā definīcija.” Konkrētu situāciju pēc spēļu zāļu skaita samazināšanas esot grūti prognozēt.

Cits deputātu ierosināts priekšlikums ir noteikt stingrāku inkasācijas kārtību un to veikt biežāk, lai spēļu zālēs nebūtu lielas naudas summas. Domnieki arī uzskata, ka pašvaldībai jādod tiesības azartspēļu vietu atvērt tikai uz gadu, lai pēc tam šo lēmumu varētu pārskatīt, ņemot vērā sabiedrības intereses.

Signe Birne attiecībā uz šo ieceri ir skeptiska: “Lai vispār saņemtu licenci azartspēļu tirgū ir jāsamaksā 300 tūkstoši latu, ir jābūt miljons latu pamatkapitālam, par katru spēļu zāli jāmaksā trīs tūkstoši, par katru kazino – 20 tūkstoši utt. Tās ir pietiekami lielas investīcijas, lai būtu derīgas tikai gadu. (..) Šim biznesam nosacījumi ir izvirzīti pietiekami stingri, ar domu, lai šajā biznesā nenāk tādi, kā saka, garāmgājēji, kas vienkārši grib pamēģināt,” uzskata Birne.

Likumu grozījumu iniciatīvas Azartspēļu un izložu likumā un likumā “Par pašvaldībām” tiks nosūtītas visām Saeimas partijām. “Sūtīsim Saeimas frakcijām, lai deputāti parāda labo gribu,” sacīja Salcevičs. Jēkabpils mērs uzskata, ka deputāti šīs sfēras regulēšanā varētu iesaistīties aktīvāk. “Ja redz, ka sabiedrībā ir problēma, lai likumdevējs šo rūpalu menedžē,” norādīja mērs.

Priekšlikumi izstrādāti pēc traģiskajiem 25.janvāra notikumiem, kad, aizturot spēļu zāles aplaupītājus, tika nogalināts vietējais policists, bet vēl divi ievainoti. Jēkabpils iedzīvotāji pēc šī gadījuma aicināja domi rīkoties. Viņi pauda, ka astoņas spēļu zāles, kas pašlaik darbojas Jēkabpilī, ir par daudz.