Brīdina atkal neuzkāpt uz tiesnešu algu ''grābekļa"

Kūtris pēc pārmetumiem par nevēlēšanos solidarizēties uzsver tiesas neatkarību

Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus brīdināja par iespējamu atkārtotu "uzkāpšanu uz grābekļa", risinot tiesnešu atalgojuma jautājumus, ziņo aģentūra LETA.

Komisijā izraisījās asa diskusija par to, vai tiesnešu turēšanās pie sava atalgojuma un nesolidarizēšanās ar pārējo sabiedrību, kas ievēro taupības pasākumus, negraus viņu reputāciju. Deputāte Inguna Rībena ("Vienotība", JL) emocionāli norādīja uz nesamērīgajām atalgojuma proporcijām, kādas paredzētas tiesnešiem, un, piemēram, ārstiem, kuriem jāmācās vairāk nekā desmit gadu.

Savukārt Kūtris skaidroja, ka tiesa neesot politiķi, kas var vērtēt samērīgumu pēc saviem uzskatiem, un tiesa varot spriest tikai pēc likumiem. Viņš uzsvēra, ka tiesneši nedrīkst būt atkarīgi no atalgojuma. "Juridiskā komisija atkal kāpj uz grābekļa," brīdināja ST priekšsēdētājs.

Pret to asi iebilda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ("Vienotība", JL), kura pati savulaik bijusi ST tiesnese. Viņa norādīja, ka ST abi spriedumi tiesnešu algu jautājumā esot kā ''svētie raksti'', kurus katrs varot interpretēt, kā gribot, un ka ST pati kāpjot uz grābekļa, jo spriedumos esot jāievēro samērīguma princips.

Komisijā tika minēts, ka deputāti arī varētu iet ar sūdzību uz ST, jo pēc likuma tiem pienāktos par 40% lielākas algas, bet esot jādomā par visu sabiedrību un tāpēc jāsolidarizējas taupības pasākumos.

Emocionālajās un brīžiem asajās diskusijās deputāti aicināja arī ST nostiprināt savu autoritāti, jo sabiedrība domājot par iespējamu interešu konfliktu, kas ST bijis, lemjot par tiesnešu algām. Kūtrim tika ieteikts nopietni domāt par samērīgumu tiesnešu atalgojuma jautājumā.

Kā ziņots, Saeimas Tiesu politikas apakškomisija šonedēļ sāka skatīt valdības izstrādāto likumprojektu paketi, kas paredz tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, un deputāti vienojās to iesniegt izskatīšanai Tieslietu padomē, kā arī pēc apakškomisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ("Vienotība", JL) iniciatīvas nosūtīt katram tiesnesim elektroniski.

Saskaņā ar piedāvāto reformu tiesnešu darba samaksas apmērs tiktu saistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tādējādi zemākā amatalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez pieredzes nākamgad būtu 1157 lati pirms nodokļu nomaksas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga – 2655 lati, mēnešalga ST priekšsēdētājam – 3031 lats.

Tas nozīmē, ka tiesnešu atalgojums nākamgad pieaugtu vidēji par 43%, bet zemesgrāmatu tiesnešiem – pat par 81%. Turklāt pirmās instances tiesas tiesneša atalgojums Latvijā būtu līdzvērtīgs vai pat pārsniegtu atalgojumu Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un citās Eiropas valstīs, norāda apakškomisija.

Ja tiesnešu atalgojuma sistēma netiks mainīta, 2012.gadā tikko darbā stājies tiesnesis bez pieredzes saņemtu 2070 latu amatalgu. Patlaban šī alga ir apmēram 800 latu.

Jau vēstīts, ka iepriekšējais valdības un Saeimas lēmums samazināt tiesnešu algas beidzās ar sūdzību ST, kura lēma par daļēju nogrieztā atalgojuma kompensēšanu.