Pirms likumprojekta skatīšanas Saeimā vajadzētu pārbaudīt tā autoru pašu spējas karogu pazīšanā. Ar patiesu interesi palasītu, kā uz sīkas cenu zīmes izdevies atšķirt Polijas – Indonēzijas, Francijas – Nīderlandes – Luksemburgas, Krievijas – Serbijas (un pat Francijas no šiem) , Itālijas – Ungārijas, Vācijas – Beļģijas, karogus un visus tos, kam atšķiras tikai sīkas detaļas. Jo vairāk tāpēc, ka cenu zīmju poligrāfiskā kvalitāte var nebūt gluži tāda, kā uzziņu literatūrā. Ne vienam vien izdosies sajaukt pat Latvijas un Austrijas karogus uz sīkas lapiņas.
Par nejaušu krievijas pārtikas preču iegādi vispār nevar būt ne runas, jau tikai par tādas preces atrašanos veikala plauktā, soda sankcijām ir jābūt tādām, kas var īpašniekus izputināt. Pat ņeņemot vērā krievu suverēno attieksmi pret pārtikas higiēnas prasībām, to pārtikas preces bija jāaizliedz uzreiz pēc boikota Latvijas šprotēm un daudziem citiem Latvijas produktiem. Kā šodien atceros, kā pirmo reizi Oņiščenko Putina vergiem neilgi pirms Jaunā gada aizliedza Latvijas un Igaunijas šprotes. Toreiz vēl tam bija ne politisks, bet koruptīvs raksturs, jo pašu ražotāju šprotu surogāti bija piekrautas pilnas noliktavas un negāja, bet tā kā krieviem vēl kopš padumjiem laikiem goda lieta svētku galdā bija šprotu bundžiņa, tad vietējiem tā izdevās atbrīvoties no saviem krājumiem. Ķīna, kam ir senas korumpēšana tradīcijas, krieviem pastāvīgi iestumj izstrādājumus no slimām un nosprāgušām cūkām un konservus ar sen beigušos lietošanas termiņu un nekādi PVD šķēršļus neliek.
Kad krievijas PVD Boržomi atrada bīstamus piemaisījumus un uzsāka karu pret mūsu šprotēm, Polijas cūkgaļu, Somijas piena produktiem, Spānijas šķiņķi, Francijas sieru, kuru krievijas feodāļiem vienmēr ir pilni ledusskapji, Gruzijas ministrs Okruašvili pateica, ka krievi paši ēd fekāliju masas. Nu labi, sūdus tieši ar karotēm neēd, tomēr lielu daļa no importētā spirta, no kā krievijā jauc šņabi, ķīnieši taisa no kanalizācijas. Pēc fekālijās tas nesmird, jo ne jau pa tiešo sūdus raudzē, bet hidrolizē celulozi, kas paliek pēc attīrīšanas iekārtām vai biogāzes reaktoriem un tad saraudzē iegūto monosaharīdu – glokozi. To sauc par hidrolīzes spirtu. Ar to WWII pirms kaujas parasti pielēja krievu zaldātus, lai tie kā zombiji krautos kaudzē priekšā vācu ložmetējiem un dotu pārējiem iespēju tos apiet. Uz vienu vācu ložmetēju Žukovam aizgāja līdz pat 10 t krievu biomasas. No kā taisīts krievu šņabis, kas nonāk mūsu veikalu plauktos, šodien neviens nezin.
Ar tādu pašu surogātu, kas praktiski visās valstīs ir aizliegts pārtikā, dzirdīja padlatvijas iedzīvotājus. No Slokas celulozes kombināta uz RB cisternām veda jēlspirtu, kas bija raudzēts no hidrolizētās hemicelulozes.
Kad 2011. gada beigās krievija tika uzņemta PTO, kas varēja notikt tikai ar visu tās dalībnieku piekrišanu, Latvija kā dalībniece deva savu piekrišanu, neskatoties uz visām cūcībām, ko krievija pret mūsu valsti darīja. Varbūt kāds atceras, kurš no naciķiem toreiz vadīja valdību, bet varbūt ne naciķis, bet gluži otrādi?
Komentāri (2)
J.Biotops 05.02.2024. 07.43
Pirms likumprojekta skatīšanas Saeimā vajadzētu pārbaudīt tā autoru pašu spējas karogu pazīšanā. Ar patiesu interesi palasītu, kā uz sīkas cenu zīmes izdevies atšķirt Polijas – Indonēzijas, Francijas – Nīderlandes – Luksemburgas, Krievijas – Serbijas (un pat Francijas no šiem) , Itālijas – Ungārijas, Vācijas – Beļģijas, karogus un visus tos, kam atšķiras tikai sīkas detaļas. Jo vairāk tāpēc, ka cenu zīmju poligrāfiskā kvalitāte var nebūt gluži tāda, kā uzziņu literatūrā. Ne vienam vien izdosies sajaukt pat Latvijas un Austrijas karogus uz sīkas lapiņas.
0
Uldis.M42 02.02.2024. 12.11
Par nejaušu krievijas pārtikas preču iegādi vispār nevar būt ne runas, jau tikai par tādas preces atrašanos veikala plauktā, soda sankcijām ir jābūt tādām, kas var īpašniekus izputināt. Pat ņeņemot vērā krievu suverēno attieksmi pret pārtikas higiēnas prasībām, to pārtikas preces bija jāaizliedz uzreiz pēc boikota Latvijas šprotēm un daudziem citiem Latvijas produktiem. Kā šodien atceros, kā pirmo reizi Oņiščenko Putina vergiem neilgi pirms Jaunā gada aizliedza Latvijas un Igaunijas šprotes. Toreiz vēl tam bija ne politisks, bet koruptīvs raksturs, jo pašu ražotāju šprotu surogāti bija piekrautas pilnas noliktavas un negāja, bet tā kā krieviem vēl kopš padumjiem laikiem goda lieta svētku galdā bija šprotu bundžiņa, tad vietējiem tā izdevās atbrīvoties no saviem krājumiem. Ķīna, kam ir senas korumpēšana tradīcijas, krieviem pastāvīgi iestumj izstrādājumus no slimām un nosprāgušām cūkām un konservus ar sen beigušos lietošanas termiņu un nekādi PVD šķēršļus neliek.
Kad krievijas PVD Boržomi atrada bīstamus piemaisījumus un uzsāka karu pret mūsu šprotēm, Polijas cūkgaļu, Somijas piena produktiem, Spānijas šķiņķi, Francijas sieru, kuru krievijas feodāļiem vienmēr ir pilni ledusskapji, Gruzijas ministrs Okruašvili pateica, ka krievi paši ēd fekāliju masas. Nu labi, sūdus tieši ar karotēm neēd, tomēr lielu daļa no importētā spirta, no kā krievijā jauc šņabi, ķīnieši taisa no kanalizācijas. Pēc fekālijās tas nesmird, jo ne jau pa tiešo sūdus raudzē, bet hidrolizē celulozi, kas paliek pēc attīrīšanas iekārtām vai biogāzes reaktoriem un tad saraudzē iegūto monosaharīdu – glokozi. To sauc par hidrolīzes spirtu. Ar to WWII pirms kaujas parasti pielēja krievu zaldātus, lai tie kā zombiji krautos kaudzē priekšā vācu ložmetējiem un dotu pārējiem iespēju tos apiet. Uz vienu vācu ložmetēju Žukovam aizgāja līdz pat 10 t krievu biomasas. No kā taisīts krievu šņabis, kas nonāk mūsu veikalu plauktos, šodien neviens nezin.
Ar tādu pašu surogātu, kas praktiski visās valstīs ir aizliegts pārtikā, dzirdīja padlatvijas iedzīvotājus. No Slokas celulozes kombināta uz RB cisternām veda jēlspirtu, kas bija raudzēts no hidrolizētās hemicelulozes.
Kad 2011. gada beigās krievija tika uzņemta PTO, kas varēja notikt tikai ar visu tās dalībnieku piekrišanu, Latvija kā dalībniece deva savu piekrišanu, neskatoties uz visām cūcībām, ko krievija pret mūsu valsti darīja. Varbūt kāds atceras, kurš no naciķiem toreiz vadīja valdību, bet varbūt ne naciķis, bet gluži otrādi?
0