Kas mums dos maizi vecumdienās • IR.lv

Kas mums dos maizi vecumdienās

22
Foto: Evija Trifanova, LETA

Latviju apdraud gan mazā dzimstība, gan lielā emigrācija

Dzimstība mazinās, un tas vieš bažas par mūsu pašu nodrošinājumu vecumdienās, jaunākajā ''DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā secina eksperti. Turklāt tikpat lielā mērā kā sarūkošā dzimstība Latviju apdraud pieaugošā emigrācija.

Latviešu īpatsvars nesarūk
Būtiska pētījuma daļa veltīta sabiedrības viedokļa noskaidrošanai par to, kas apdraud Latvijas demogrāfisko situāciju, kādi ir galvenie šķēršļi ģimenes pieauguma plānošanai un kādi dzimstības veicināšanas pasākumi būtu jāveic valstiskā mērogā. Jāatzīst, ka vairākums aptaujāto – būtiskākais šķērslis dzimstības pieaugumam Latvijā ir lielā nedrošība par nākotni, un viens no lielākajiem apdraudējumiem patlaban ir cilvēku aizbraukšana no valsts.

Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas vadītāja Elmīra Seņkāne, balstoties uz pašreizējiem datiem, gan secina, ka respondentu paustās bažas par latviešu nācijas izmiršanu ir pārspīlētas, tomēr kopumā valsts iedzīvotāju skaits joprojām samazinās. No vienas puses, pētījums neatklāj neko pārsteidzošu, taču, caur respondentu pausto viedokļu prizmu skatoties, tas runā daudz pārliecinošāk un skaudrāk nekā demogrāfiskā statistika.

Demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās, un šo procesu īpaši pastiprina augošā migrācija. Jau 20 gadus iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, un kopš 1995.gada to galvenokārt ietekmējusi iedzīvotāju dabiskā kustība, t.i., mirušo skaita pārsvars pār dzimušo skaitu. 2009.gadā iedzīvotāju skaita samazinājumā negatīvā dabiskā pieauguma daļa bija 64% un migrācijas daļa – 36%, bet 2010.gada deviņos mēnešos šī proporcija jau bija attiecīgi 55% un 45%.

Pētījumā respondentu nosauktais vēlamo bērnu skaits ģimenē – 2,48 – ir pat nedaudz lielāks, nekā būtu nepieciešams paaudžu nomaiņai – 2,1–2,2. Taču vidējais bērnu skaits aptaujātajās ģimenēs – 1,34 – gandrīz atbilst tā saucamajam summārajam dzimstības koeficientam 1,32, kas rāda vidējo bērnu skaitu, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties pašreizējam dzimstības līmenim.

""

Lūkojoties tīri no demogrāfijas viedokļa, Latvijā pašlaik ir zināmi priekšnosacījumi, kas labvēlīgākā ekonomiskajā situācijā varētu veicināt dzimstības pieaugumu. Pateicoties augstajam dzimstības līmenim astoņdesmito gadu vidū, ir pieaudzis sieviešu skaits 20–34 gadu vecumā (pēdējo 10 gadu laikā – par nepilniem 10 tūkstošiem), un viņu īpatsvars fertīlā vecuma (15–49 gadi) sieviešu kopskaitā ir pieaudzis no 41% līdz 44%. Tiesa, iedzīvotāju emigrācija var ietekmēt arī dzimstības līmeni, jo apmēram 40% aizbraucēju ir vecumā no 20 līdz 34 gadiem, kas ir labvēlīgākais vecums ģimenes veidošanai.

Ceturtā daļa jeb 25% respondentu uzskata, ka pēc 50 gadiem latvieši valstī būs mazākumā. Tāda situācija tomēr varētu būt pārspīlēta, un šādas atbildes izriet no sabiedrībā valdošās noskaņas, nevis reāliem faktiem. Statistikas dati par latviešiem liecina, ka, piemēram, pēdējo 20 gadu laikā, samazinoties gan iedzīvotāju skaitam, gan arī latviešu skaitam par 52 tūkstošiem, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga no 52% līdz 59%, līdz ar to patlaban valstī saglabājas stabila latviešu īpatsvara pieauguma tendence.

Glābjot sevi, izglābs nāciju
Savukārt ''DnB NORD Bankas'' ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atgādina, ka nācijas saglabāšana un vairošana ir mūsu pašu rokās un ģimenes pieaugums pašlaik nepieciešams arī tādēļ, lai mums pašiem būtu nodrošinātas vecumdienas.

Pētījums parāda, ka ekspertiem būs ļoti daudz jāstrādā, lai izskaidrotu demogrāfisko izmaiņu radītos riskus un to, kā cilvēkiem jārīkojas, lai lietas vērstu par labu pašiem sev un nācijai kopumā.

Demogrāfiskās un ar to saistītās pensiju krīzes kā jebkuras finanšu krīzes pamatā ir pārmērīgi optimistisks vērtējums par nākotni. Ja cilvēki skaidri apzinās nākotnes iespējas un riskus, tad viņi attiecīgi rīkojas un krīzes cēloņi tiek novērsti, pirms krīze pienāk.

Latvijas iedzīvotājiem jāsaprot, ka bērni ir būtiska daļa no viņu pašu vecumdienu nodrošinājuma. Ja dzimstība neuzlabosies, tad cilvēki, kas patlaban ir bērnu radīšanai piemērotākajā vecumā, pensijā varēs doties tikai aptuveni 70 gadu vecumā. Viens no secinājumiem — ja nācija nevēlas glābties kā kopums, tad cilvēkiem jāglābjas individuāli, un, ja viņi to darīs patiešām pārdomāti, viņi galu galā glābs arī nāciju.

Viena no individuālās glābšanās iespējām ir izveidot uzkrājumus. Tas ir labs papildu risinājums cilvēkiem, kuriem ir pietiekami lieli ienākumi, taču bērnu dzimšanu gan tas nevar aizstāt.

""

Gandrīz divas trešdaļas respondentu domā, ka bērnu dzimtu vairāk, ja patiešām būtu pieejama bezmaksas izglītība un veselības aprūpe. Šī atbilde noteikti ir lielā mērā patiesa, taču vienlaikus tā ir atrunāšanās. Bērnus uzturēt un izaudzināt tiešām nav viegli, taču – kādas ir alternatīvas? Lai cilvēki varētu justies patiešām droši par vecumdienām, ir vajadzīgi trīs atbalsta punkti — kārtīgi pildītas saistības pret valsti, uzkrājumi un nākamā paaudze. Lai ķeblītis stāvētu stabili, tam vajadzīgas vismaz trīs kājas.

Vairāk nekā puse – 54% aptaujāto – domā, ka galvenais demogrāfiskais drauds ir aizbraukšana, bet 26% saka – zemā dzimstība. Var just, ka iedzīvotājus uztrauc valsts nākotne, taču cilvēki sevi māna, varbūt tāpēc, lai varētu sev iegalvot, ka demogrāfiskajā krīzē vainīgs ir kāds cits. Zemā dzimstība noteikti ir nopietnāks drauds. Emigrācija jau ir nodarījusi un vēl nodarīs ievērojamu kaitējumu, taču domājams, ka turpmāko dažu gadu laikā tā pamazām apsīks, un varam pat cerēt, ka pēc tam atgriezīsies vairāk cilvēku nekā aizbrauks.

Tajā pat laikā patlaban vērojamās zemās dzimstības sekas turpinās izpausties ļoti ilgi. Var rasties situācija, kad nācija aiziet lejupejošā demogrāfiskajā spirālē, kad katra nākamā jaunākā paaudze jau ir pārāk vāja un ar vecu cilvēku uzturēšanu pārlieku apgrūtināta, lai spētu parūpēties pati par savu nākotni.

Cerības vieš atbilde, ka 11% cilvēku tuvāko trīs gadu laikā plāno bērnu. Ja viņi savus plānus īstenos, tad dzimstība pieaugs apmēram par 50%. Ne visi plāni īstenojas, bet bērni pasaulē mēdz nākt arī neplānoti — šie vārdi gan nebūtu jāuztver kā pamudinājums.

Komentāri (22)

tuba76 26.11.2010. 09.20

Griezies ka gribi – aste ka pakala ta pakala. Nevienas valsts labklajibu nevar uzcelt visiem kopigi nesadarbojoties un katram darot savu darbu godpratigi – iedzivotajiem savu un valsts parstavjiem – savu. Lidz sim izskatas, ka katrs vilcis knapo dekiti katrs uz savu pusi. Valsts parstavji izmantojusi savu situaciju savas un savejo labklajibas audzesanai, kamer iedzivotaji pinusies ka nu katrs prot un var. Tapec nav ko brinities, ka daudzi mekle vidi, kura ir skaidri speles noteikumi un kopeja katla – valsts izlaupisana ir kriminali sodams noziegums ne tikai likumos, bet ari darbos.
Latvijas iedzivotajiem visiem kopa un ikvienam trukst valstiskas domasanas un atbildibas sajutas. Ir romantiski sapni, bet trukst istenibas izpratnes. Nav parsteidzosi pec tik daudziem paklautibas gadiem. Es ticu, ka ari latviesu sapnis par savu valsti iegus stabilitati un kartigus pamatus. Neskatoties uz visam grutibam, esam cela uz to.

+9
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 25.11.2010. 17.58

var peetiit kaa grib , daba tukšumu nemiil , ik pa 20 gadiem bijis karš un pavalstniekitek izkauti masveidaa , bet veel nekadnav aizgaajis liidz nullei , process vienmeer tendeets uz atjaunošanos , es neticu ka nenaaks paarmaiņas un atjaunosies liidzvars pat ar pozitiivu bilanci!

+6
0
Atbildēt

2

    Janka, Janic > Janka, Janic 26.11.2010. 17.48

    izskataas ka vareetu taa buut!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    putekliic > Janka, Janic 26.11.2010. 13.41

    Iznāk, ka ir nepieciešami satricinājumi, lai situācija radikāli mainītos uz labo pusi (pieaugtu dzimstība). Tas acīmredzot ir ierakstīts sugas pašsaglabāšanās instinktos. Ja pieņēmums ir patiess, tad jautājums – vai krīze un emigrācija būs pietiekami “satricinājumi”, lai katrs indivīds atsevišķi un to kopums saņemtu reālu sugas pastavēšanas apdraudējuma impulsu un līdz ar to sāktu aktīvi “vairoties Latvijai”?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

www.vecamate.lv 26.11.2010. 16.08

Nez, mani vecvecāki 20 gados, Brīvvalstī šo domāja vienkārši- būs vēl viens latvietis.Jā,arī palīgs darbos, bet pagalmā plīvoja Latvijas karogs.Nevis tāpēc,ka būs sodanauda kādos tur datumos,ja nebūs.., bet pēc sajūtas,pārliecības, ikdienu.. Ir atšķirība,ne?
Manuprāt, latvieši nu kapitāli iepērušies tirgus pasaku pasaulē.Aizvien naivi tic,ka pa TV rāda patiesību,ka šampūns uzlabos matu dzīvi,ka G.Ulmanis sava uzvārda pēc, ir kaut kas vairāk par parastu ,pelēku ierēdni :)
Naiviem jau piederot Debesu valstība.Var jau būt..
Es teiktu,Latvijai nav Ideju- kāpēc un kas vispār notiek.. Mīksti ,dezorientēti prātiņi.. nočiepj sev villu, un tur arī tup savā sīkdvēseles laimītē :) Mentālas krustceles.Bez mērķiem,sapņiem, kad tik kaut kā rītu sagaidīt..,sviestmaizi uzsmērēt..Un galvenais- lai par mums labi ārzemēs domā :)

+4
-1
Atbildēt

4

    egils_krastins > www.vecamate.lv 26.11.2010. 20.23

    Karamba, veetriibas kur pietureeties ir. Kristiigaas veertiibas ir gana stipras,un ilgaa laika posmaa paarbaudiitas lai tie, kuri pie taam turas vareetu paardziivot shos gruutos laikus.
    Ja es tagad saliidzinaatu muusu situaaciju ar Izraeela 40 gadiem tuksnesii, tad mees jau esam paardziivojushi to dalju, kad daudzi no tautas aizgaaja bojaa, jo saaka pieprasiit galju un to arii dabuuja…Tikai taa galja nenesa sveetiibu.
    Manupraat katra cilveeka meerkjis ir ieiet savaa “apsoliitajaa zemee”, kur piens un medus tek(tas taa, paarnestaa noziimee), buut vnk laimiigiem un viss.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    www.vecamate.lv > www.vecamate.lv 26.11.2010. 20.58

    tarax_tara …Jā,jā.. man jau ar tā vien šķiet,ka Latvijai tie 40 gadi jānodzīvo,kā tuksnesī.,puse jau ir.. . līdz kas mainīsies..visi deģenerāti noliks karoti dabīgā veidā, un tad nākamās audzes ,ceru, uzcels Valsti.. Žēl,laikam,nepiedzīvošu..ja nu vienīgi kā marasmātiķis ilgdzīvotājs :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    www.vecamate.lv > www.vecamate.lv 26.11.2010. 19.42

    Pilnīgi piekrītu!Tā arī ir, manuprāt, tā ķeza- nav cilvēkiem Vērtību kur pieturēties.Visi jau var idejas,paradigmas dēļ,gan paciest trūkumu,gan jebko.Ja ir saprotams Mērķis- kā labad. Vai tāds ir? 3% budžeta deficīts būtu tas Ideāls,valsts pastāvēšanas Ideja.. ? kura labad cilvēki pamet Latviju,vai ntās tantes patreiz salst savos būceņos, jo malciņai naudas nav, un visiem par to nospļauties.. Manuprāt, te pamatā kaut kas iet galīgi šķērsām.Bez vaimanām,objektīvi.Kas te ir ko vērts, ja bērni,penši -ne,bezdarbnieki maitas pabalstus grib..Tad kas ir tie labie,kas ir Latvija? Ierēdņi? Ko vispār var tā baigi menedžēt zemes pleķī,kur līdz robežai stundas brauciens :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > www.vecamate.lv 26.11.2010. 17.52

    Karamba, saki luudzu, kaads sakars Debesu valstiibai ar naivumu?
    Raksti saka, ka Debesu valstiiba ir prieks, miers un taisniiba Sveetajaa Garaa. Kur te kaads naivums? Varbuut Tu pats neveelies buut vnm prieciigs, dziivot mieraa un zinaat, ka Tev ar Dievu ir labas attieciibas pateicoties Vinja taisniibai?
    Manupraat katrs alkst peec miera un prieka savaa ikdienaa…katram ir vajadziigas labas attieciibas ar Dievu un cilveekiem.
    Un ja buus labas attieciibas, prieks un miers sirdii, arii beernu saradiisies vairaak.
    Beerniem vajadziigi laimiigi vecaaki, nevis ruupju nomaakti, stresaini, nesavaldiigi, netaisniigi, nemiiloshi, dusmiigi u.t.t…(Paskatieties apkaart, ko redzat ikdienaa)…

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu