Ne punkts, bet daudzpunkti

TB/LNNK valdes spriedums par Jakrinu atgādina bērnu ludziņu

Tas ir unikāls gadījums. Pirmdienas pievakarē partijas TB/LNNK valde izteica “stingru” brīdinājumu valdes loceklim Emīlam Jakrinam par to, ka viņš iepriekšējās valdības pēdējā darba dienā pieņēmis piedāvājumu kļūt par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes locekli. Nav nekā unikāla faktā, ka Jakrins, kas līdz ar valdības maiņu zaudēja partijas biedra satiksmes ministra Kaspara Gerharda biroja vadītāja amatu, nepalaida garām iespēju tikt pie jaunas ienesīgas vietiņas, kurā darbs kaulus nelauž. Unikāli ir tas, ka par to sprieda partijas valde.

Diemžēl nav iespējams ieraudzīt, kā šis “stingrais” izskatās dokumenta formātā. TB/LNNK interneta mājas lapā tas nav atrodams. TB/LNNK piemīt tas pats netikums, kas daudzām citām partijām – interneta mājas lapā ir daudz noģīmju un pašslavināšanās, maz (vai gandrīz nemaz) – konkrētas operatīvās informācijas. Vārds “brīdinājums” tā tradicionālajā nozīmē saprotams kā “vairs tā nedari”. Taču diezin vai Jakrins līdz pensijai dirnēs CSDD valdē. Tieši tāpēc būtu interesanti aplūkot brīdinājuma pilnu tekstu.

Jāteic, ka apvienības VL–TB/LNNK Revīzijas komisijas ieteikumam izskatīt jautājumu par Jakrina izslēgšanu no partijas TB/LNNK valde atbildējusi ar treknu ķeksīti un pretplānu – prasību izvērtēt divu VL biedru rīcību. Piebildīsim – pamatotu prasību.

Kad VL līderis Raivis Dzintars rosināja apvienības Revīzijas komisijai skatīt “Jakrina lietu”, runa nebija par to, ka darbu zaudējis ierēdnis atradis “rezerves lidlauku”. Zaudējot darbu, cilvēks, dabiski, grib tikt pie cita. Runa ir par to, kā tikts pie jaunā darba. Pēc Dzintara teiktā, tas noticis veidā, kas viņam šķitis “pilnīgi nepieņemami” un neatbilstoši “nacionālās apvienības ētikas principiem”. Runa bija par to, ka Jakrins CSDD valdē ticis ne bez satiksmes ministra amatā pēdējās stundas īsinājošā Gerharda piepalīdzēšanas. Vienkāršāk sakot, runa ir par primitīvu protekcionismu, pret kuru tad arī vērsās VL līderis.

TB/LNNK valdes vērtējumā “bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards notikušajā nav vainojams, jo par Jakrina iecelšanu amatā lēmis ministrijas valsts sekretārs, nevis ministrs”. Tātad viss noticis bez Gerharda ieteikuma, akcepta vai pat ziņas.

Dzintaram nu tikusi sādžas pamuļķīša loma – ieraugot zvēra izbāzeni, brēcis “vilks aitās”, kad no aitām nav bijis ne miņas.

Līdzīgi pēc apsmiekla izskatās publiskajā telpā atrodamais, ka Jakrinam brīdinājums izteikts par amata pieņemšanu. Ja nav bijis Satiksmes ministrijas nesenā saimnieka protekcijas, tad par ko brīdinājums? Ka nav atteicies no siltas vietiņas, nav prasījis rīkot konkursu? Protams, varēja rīkot – Latvijā diemžēl ir iesakņojusies “sarunātu konkursu kultūra”, rezultāts tāpat iznāktu tagadējais.

Vēl derētu paturēt prātā, ka TB/LNNK vairāk satraucis nevis Jakrina “karjeras solis” kā tāds, bet gan tā izraisītā “negatīvā sabiedrības reakcija”. Atkal jau – “sabiedrības reakcija”, tāpat kā, domājams, Dzintara rīcība, izrietēja no sasaistes: Gerharda vecais amats – Jakrina jaunais amats. Te “nostrādāja” palaikam piesauktais reputācijas faktors. Un TB/LNNK reputāciju labi raksturojošs lielums ir deputātu mandātu skaits 10.Saeimā.

Atliek piebilst, ka TB/LNNK valdes sēdē, kurā “tika lemts” Jakrina liktenis, viņš pats nemaz nebija klāt, jo devies uz ārzemēm. Tas šai valdes sēdei un tajā skatāmajam jautājumam piešķir īpašu šiku. Aprunājas un nobalso, pat neuzklausot apsūdzēto. Varbūt viņš pateiktu kaut ko savai aizstāvībai būtisku. Varbūt viņam draudēts, ka amata nepieņemšanas gadījumā var sanākt lielas nepatikšanas. Pašam vai ģimenes locekļiem. Nelāgi, ka cilvēks palicis neuzklausīts.

Varēja valdes sēdi sasaukt citā laika, kad Jakrins atrastos Rīgā. Varēja ārzemju turneju nerīkot laikā, kad partijas valde sasauc sēdi. Varēja visu un visādi. Tikai izdarīja tā, kā nu sanācis. Un sanāca TB/LNNK ierastajā stilā – publikai nospēlēja viencēliena ludziņu par to, ka patiesībā bērnus atrod kāpostos.