Šķēle joprojām noliedz saistību ar digitālās TV ieviesēju • IR.lv

Šķēle joprojām noliedz saistību ar digitālās TV ieviesēju

29
Nora Krevneva, F64
Anita Brauna

Gērnsijas ārzonu ziņojumus, kuros norādīts uz Šķēles līdzdalību, viņš sauc par neprecīziem

Apvienības „Par labu Latviju!” deputāta kandidāts Andris Šķēle ar trešo piegājienu tika pie liecību sniegšanas tiesā tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, un tāpat kā agrāk arī šodien noliedza savu saistību ar tās ieviešanas darījumiem.

No Šķēles liecībām izriet, ka viņš būtu gribējis iegādāties digitālās televīzijas ieviešanai izveidoto Digitālo Latvijas Radio un televīzijas centru (DLRTC) vai britu firmu „Kempmayer Media Limited”, ar kuru DLRTC bija noslēdzis līgumu par šī projekta īstenošanu, ja viņš varētu iegūt kontroli kādā no šiem uzņēmumiem. Tas neesot izdevies.

Publiskajā telpā nonākušie lietas dokumenti liecina, ka Šķēles ģimene varētu būt piedalījusies digitalizācijas projektā caur ārzonas trastu „The Yew Tree Trust”, kuru izveidojis Šķēle un kurā labuma guvējas ir viņa meitas un bijusī sieva. Saskaņā ar Gērnsijas ārzonas firmu administratora Maikla Neigla ziņojumos rakstīto „The Yew Tree Trust” caur citu ārzonas firmu „Ratcliff” kontrolēja 25% „Kempmayer”.

Šķēle tiesā atzinās, ka ir trasta „The Yew Tree Trust” „pieteicējs” un ka pazīst Neiglu, taču noliedza, ka „Radcliff” būtu piederējusi viņam vai būtu citādi saistīta ar viņa tiesībām. Par prokuratūras rīcībā esošajiem Neigla ziņojumiem, kurus viņš rakstīja pēc tikšanās ar Šķēli un citiem lietā iesaistītajiem, Šķēle sacīja, ka būdams cilvēks gados, Neigls visu nav atreferējis pilnīgi precīzi. Konkrēti viņš norādīja uz kādas sarunas ziņojumu, kur Neigls starp klātesošajiem min Šķēles uzņēmumu grāmatvedi Hariju Krongornu, lai gan pēc Šķēles domām Krongorns tur klāt nav bijis.

Šķēles liecības ir pretrunā ar viņa bijušā padomnieka, lietā apsūdzētā Jurģa Liepnieka liecībām, ka Šķēle bija iesaistījies „Kempmayer”. Pēc Liepnieka stāstītā, Šķēles daļa „Kempmayer” bija 25%, kas saskan arī ar Neigla teikto, ka „The Yew Tree Trust” caur citu ārzonas firmu „Ratcliff” kontrolēja 25% „Kempmayer”.

Šķēle turpinās sniegt liecības 5.oktobrī, jo šodien viņš lūdza dot iespēju piedalīties dienas vidū ieplānotajā diskusijā ar uzņēmējiem. Bija plānots, ka Šķēle liecinās jau augusta beigās, bet divreiz tiesu atlika. Pirmajā reizē viens no apsūdzētajiem Māris Pauders pēkšņi bija nonācis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, bet otrreiz zāļu iedarbības dēļ viņš nevarēja pilnvērtīgi piedalīties sēdē. Šorīt Pauders atzina, ka var piedalīties tiesas sēdē, kaut gan „vēl jūtos tādā citplanētieša un zombija krustojumā”. Prokurori izteica lūgumu Pauderam nozīmēt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, lai pārliecinātos, vai viņš slimību nav stimulējis, tomēr tiesa šo lūgumu noraidīja.

Šķēle tiesā sacīja, ka daudzus notikumus vairs nevar atcerēties precīzi. Viņš arī nevarēja atcerēties, ka viņam būtu bijusi saruna ar Liepnieku par digitalizācijas projektu 1999. vai 2000.gadā (šajā laikā radās digitālās TV projekts un tā organizētāji iegādājās britu pastkastītes firmu „Kempmayer”), jo tad viņš vadīja valdību un bijis ļoti aizņemts. Šķēle domā, ka sarunas ar Liepnieku par šo projektu viņam sākušās 2001.gadā, taču sākumā viņa attieksme bijusi „vēsa” un tikai vēlāk Šķēlem projekts kļuvis interesants. Taču, lai piedalītos, viņš vēlējies iegūt kontrolpaketi. Šķēle neesot zinājis, kam projekts piederējis. No Liepnieka viņš sapratis, ka „Kempmayer” ir viņa klients un ka projektu atbalsta LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Šķēle pieņem, ka šī projekta sakarā arī viņš pats ir sazinājies ar pašlaik apsūdzēto Ēķi kā ar televīzijas lietpratēju, lai kaut ko vairāk saprastu. Šķēle arī pieļāva, ka LNT būtu bijusi lielākais ieguvējs no digitālās TV projekta.

Saskaņā ar Šķēles liecībām, viņu ar Neiglu saista sadarbība vairākos projektos, tāpēc abi daudz tikušies. Savukārt digitālās TV sakarā Neiglam bijis uzdevums iegūt vairākumu „Kempmayer”.

Prokurori izvaicāja Šķēli, vai viņam ir kas zināms par apstākļiem, kādos vienā no krimināllietas materiālos esošajiem Neigla ziņojumiem ir aizkrāsots aprakstītās tikšanās dalībnieka Šķēles vārds (prokuratūrai vēlāk izdevies iegūt identisku dokumentu, kur atklājās, ka aizkrāsotajās vietās bijis Šķēles vārds). „Domāju, ka tur nav nekādu atklājumu vai pārsteigumu,” sacīja Šķēle. Pēc viņa domām, izsniedzot informāciju par kompānijām, tā tiek ierobežota. Kad prasa par Pēteri, netiek stāstīts par Annu; kad prasa par Annu, netiek stāstīts par Edvīnu, bet kad prasa par Edvīnu, nestāsta par Andri, tiesā klāstīja Šķēle. Kad prokurori griezušies pēc informācijas atkārtoti un acīmredzot pauduši viedokli, ka vajadzīgas ziņas arī par Annu, Edvīnu un Andri, tad tā arī iedota.

„The Yew Tree Trust” sakarā Šķēle tiesā arī gari stāstīja par trastu būtību, jo tie, kas tiesības apguvuši „pirms pusgadsimta”, tos nesaprotot. (Izteikums, visticamāk, tika raidīts apsūdzības uzturētāja prokurora Edvīna Piliksera virzienā.) Tāpat politiķis plaši izstāstīja, kāpēc starptautiskās tirdzniecības darījumos izmanto Maltu (digitālās TV raidītāji tika iepirkti caur Maltas ārzonu, un pirms došanās uz šo valsti arī tika aizturēts Šķēles uzņēmuma darbinieks Krongorns). No Šķēles liecībām izrietēja, ka abas krimināllietā apsūdzētās, Šķēlem pietuvinātās personas – Krongorns un kādreizējais advokāts Jānis Loze – snieguši savus profesionālos pakalpojumus digitālās televīzijas ieviesējiem, un ar Šķēli viņiem nav bijis nekāda sakara. Krimināllietu Šķēle nodēvēja par politisku – aiz tās stāvot vārdā nenosaukti politiskie spēki, kuri „varbūt manipulējot ar prokuratūru” darbojas kabeļtelevīziju interesēs.

Digitālās televīzijas krimināllietā kopumā apsūdzētas 20 personas. Prokuratūra uzskata, ka ar britu pastkastītes firmas „Kempmayer” palīdzību tika organizēta krāpnieciska shēma un tā viltus ceļā ieguva 53,5 miljonus ASV dolāru vērtu līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Faktiski šo naudu samaksātu valsts no tai piederošo LMT daļu dividendēm. Saskaņā ar Liepnieka stāstīto, „Kempmayer” iegādājās Ēķis un vēlāk caur Liepnieku tam piesaistīja Šķēli, lai iegūtu politisko atbalstu darījumam.

Komentāri (29)

varrvara 02.09.2010. 18.53

Es jau viņu kā biznesmeni un finansu afēristu varu saprast, bet kāpēc ar tādu ,,dzīves bagāžu,, gribās līst par valstsvīru? Vai tiešām vēl ir vēlme kaut ko nokampt?

+12
-1
Atbildēt

2

    dzintarz > varrvara 02.09.2010. 21.03

    Šoreiz vairs nav ruņa par kampšanu. Šoreiz ir ruņa par dzīvību. Aizto arī škietami (publikai) neadekvātā aktivitāte un resursu tēriņi.
    “Ruņa iet” par jackpot.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    zita > varrvara 02.09.2010. 21.03

    Par valstsvīru gribas tāpēc, lai par nokampto nekad nekas nedraudētu.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 02.09.2010. 21.10

Visa šī TV digitāllieta netraucēs Šķelem iekļūt Saeimā un tur nosēdēt vēl 4 gadus, vai tik, cik tas viņam būs nepieciešams. Latviešu vēlētājam ir “vājība” uz smagos noziegumos apsūdzētiem deputātiem, vai deputātu kandidātiem :) Tikai vienu nevaru saprast – kāpēc Lembergam tomēr tā piekrišana ir lielāka nekā Šķēlem ?”:)

+11
0
Atbildēt

1

    www.vecamate.lv > buchamona 02.09.2010. 21.25

    Nu kā,draugs..Šķēles kgs žmiedzies nobruģēt ceļu,un kuģīti Baltezerā nav palaidis..Ir taču atšķirība? :)

    +6
    0
    Atbildēt

    0

olilita37 02.09.2010. 19.01

vinjam vairs nav kur atkaapties,jaaiet liiz galam,domaaju arii ieskaitot galeejas metodes….

+8
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu