Investīcijas mākslīgajā intelektā tuvojas triljonam dolāru. Kā to var atpelnīt?
Pirms divdesmit gadiem divi Mančestras Universitātes fiziķi izgudroja, kā izveidot oglekļa slāni viena atoma biezumā. Tas izrādījās stiprākais materiāls pasaulē ar labu strāvas un siltumvadības spēju. Par šo atklājumu abi izgudrotāji tikai sešus gadus vēlāk saņēma Nobela prēmiju fizikā, bet medijos bieži bija lasāms, kā jaunais brīnummateriāls radikāli izmainīs pasauli. Tika sapņots par neiedomājami ātriem datoriem un par liftiem, ar kuriem nogādāt kosmonautus Zemes orbītā. Aizraušanās ar grafēnu pārklājās ar plašāku sajūsmu par nanomateriāliem, no kuru mikroskopiskajiem graudiņiem gaidīja gigantiskas lietas, bet kuri izsauca arī draudīgas prognozes par pasaules galu, kuru izraisīšot pašatražojošas nanotehnoloģiju struktūras, kuras apēstu pasauli un pārvērstu to «pelēkajā pļurā» (gray goo).
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.