Maras muižas saimnieki Verners un Ilga te saimnieko jau 19 gadus. Foto — Laura Vilerte
Rakstu sērija par cilvēkiem, kuri ķērušies pie senu ēku atjaunošanas, šo pagātnes liecību spodrināšanai izmantojot arī savus personīgos iekrājumus
Maras muižas saimniece Ilga Pranča-Hartingere un viņas vīrs Verners seno ēku Kuldīgas novadā atjaunojuši gandrīz no gruvešiem. Lai gan ik pa laikam jāpiedzīvo šādas tādas grūtības, viņi tic — 16. gadsimtā celtā muiža pateicas par tai dāvāto mīlestību
Ilgi braucam pa šauru, grantētu ceļu, laiks ir karsts, ceļš skrajākās vietās ietin necaurredzamā putekļu mākonī. Ceļmalas norās pamanām divus garaušus un vēlāk arī stirnu. Ik pa laikam piezogas doma — vai vispār izvēlēts pareizais ceļš? Tik nomaļa šķiet šī vieta.
Taču ceļa galā kā skaists gulbis no koku paēnas beidzot iznirst muiža. Ar visu, kas tai piederas, — apļveida piebraucamo ceļu, grebumiem rotātu koka verandu un, protams, tornīšiem. Apmeklētājus sagaida staltā Maras muižkundze — Ilga Pranča-Hartingere, kura pirms 20 gadiem kopā ar vīru Verneru no jaukas mājas Minhenē pārcēlās uz īstu graustu Kuldīgas novada Turlavas pagastā, kurā nebija pat labierīcību.
