Anda Rožukalne. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Pirms termiņa atstājot medijsardzes amatu, Andai Rožukalnei nav nepadarīta darba sajūtas, bet amatā sapratusi, cik nežēlīgs ir politiskais spiediens uz šādu institūciju
Pār Rīgu gāžas trešā daļa mēneša lietus normas, kad ar sabiedrisko mediju ombudi jeb medijsardzi, kā pati savu jauno amatu pirms pāris gadiem nosauca Anda Rožukalne, tiekamies viņas rezidencē Vecrīgā, Kaķu namā. Malkojam melnu kafiju, kas pagatavota tepat Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) virtuvītē. Kabinetā viņai aiz muguras kalendārs atšķirts joprojām maijā, pati tikko atgriezusies no konferencēm ASV un Austrālijā. 7. jūlijs ir pēdējā darba diena, jo viņa izvēlējusies likumā noteikto piecu gadu darba termiņu pārtraukt par labu Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendijai, kas ļaus gadu nodarboties ar pētniecību ASV.
