Par vienu no šāgada Eirovīzijas favorītiem bukmeikeri uzskata Ukrainas pārstāves — duetu alyona alyona un Jerry Heil. Dziesmu konkursa priekšvakarā abas mākslinieces ekskluzīvi Ir pastāstīja par savu radošo tandēmu un nodeva vēstījumu skatītājiem Latvijā
Ukrainas mūzikas topos viņa ielidoja strauji kā bulta, — tā par 32 gadus veco alyona alyona (īstajā vārdā Aļona Savraņenko) saka pazīstams ukraiņu producents un TV raidījumu vadītājs Igors Kondratjuks. «Viņa nav etalons — ne izskata, ne arī biogrāfijas dēļ. Strādāja par audzinātāju bērnudārzā Kijivas apgabalā un pēkšņi sāka dziedāt. Raksta interesantus dziesmu tekstus.»
Mūzikas pasaulē viņa ienāca 2018. gadā, videoplatformā YouTube publicējot savu debijas dziesmu Ribki (Zivtiņas). Ģērbusies sudrabkrāsas peldkostīmā, apaļīgā sieviete repoja, fonā zibot psihedēliskiem zīmējumiem. Ar savu ironiju viņa sagrāva tipiskos ukraiņu šovbiznesa etalonus un kopš tā laika ieguvusi daudzas mūzikas balvas, tajā skaitā arī ES atbalstīto jauno talantu Music Moves Europe godalgu 2021. gadā.
Aļona izcēlās ne tikai ar to, ka ir «liela un smieklīga», kā viņa nosauca autobiogrāfisku dziesmu par sevi pašu, bet arī deva jaunu elpu repa mūzikas žanram Ukrainā. Kā mūzikas izdevniecības ENKO līdzdibinātāja viņa atbalsta arī citus reperus, piemēram, grupu Kalush Orchestra, kas uzvarēja 2022. gada Eirovīzijā.
«Man alyona alyona patīk, jo viņa ir drosmīga un nebaidās būt tāda, kāda viņa ir,» saka ukraiņu dziedātāja un mākslinieciskās aģentūras Territory A prezidente Anželika Rudnicka. «Viņa necenšas pielāgoties kādām tendencēm, un par to es viņu ļoti cienu. Un arī Jerry Heil manās acīs ir cīnītāja. Pati ierakstīja savas dziesmas, pati nodarbojās ar to izplatīšanu, un tieši ar šādu neatlaidību guva panākumus.»
28 gadus vecā Jerry Heil (īstajā vārdā Jana Šemajeva) pirmo atpazīstamību guva kā videoblogere, veidojot sarunu šovus un iedziedot gan vietējo, gan pasaules mākslinieku dziesmu kaverversijas. Tad izmēģināja spēkus talantu šovā, izdeva debijas albumu un turpina rakstīt dziesmas gan sev, gan citiem ukraiņu māksliniekiem.
Pirmā dziesma, ar kuru viņa iekaroja mūzikas topus, bija Okhrana otmjena (Apsardze, atcelšana). Šī frāze aizlienēta no lielveikalu ķēdes ATB kasierēm, kuras parasti noskalda šos vārdus, kad klients vēlas atcelt savu pirkumu. Tai sekoja arī citi ironijas pilni hiti.
Savukārt kara laikā viņas daiļrade kļuvusi vēl izteiksmīgāka. «2022. gada sākumā mēs izlaidām dziesmu Moļitva (Lūgšana), ar kuru sākās mūsu kā divu individuālu mākslinieču apvienošanās duetā. Starp mums ir laba sinerģija gan uz skatuves, gan dzīvē. Un cilvēki to jūt. Mūsu kopējie skaņdarbi ir piepildīti ar dažādiem vēstījumiem un emocijām, un tas iedvesmo klausītājus — dziesmu tekstos viņi atrod arī sevi,» intervijā Ir stāsta abas sievietes.
«Viņas nav klasiskas popdīvas, bet gan meitenes, kuras vienmēr meklē kaut ko interesantu, foršu,» duetu raksturo producents Kondratjuks.
Caur ērkšķiem uz Eirovīziju
Jerry Heil mēģinājusi izcīnīt ceļazīmi uz Eirovīziju arī agrāk. Pirmo reizi tas notika 2020. gadā ar dziesmu Vegan, kurā viņa ironizēja par šī dzīvestila piekritējiem, lai gan Jana pati jau daudzus gadus ir vegāne. Togad nacionālajā atlasē viņa palika 6. vietā.
Pērn ar dziesmu When God Shut The Door (Kad Dievs aizcirta durvis) atlasē sasniedza 3. vietu. Šādu žūrijas un skatītāju vērtējumu dziedātāja uztvēra ar asarām acīs un pat pieļāva, ka tas būs viņas pēdējais mēģinājums. Tomēr nepadevās. Šāgada nacionālajā atlasē par dziesmu Teresa & Maria, kura viņa izpilda kopā ar alyona alyona, valsts mobilajā lietotnē Dia nobalsoja vairāk nekā 723 tūkstoši tautiešu.
Pat kara laikā Ukrainai nacionālā atlase Eirovīzijai ir liels notikums. Dziesmu atlasi parasti pavada karstas diskusijas un dažādi skandāli sociālajos tīklos. Tā bija arī šogad. Daudzi ukraiņi brīnījās, kāpēc duets apdzied misionāri Māti Terēzi, lai gan viņas izveidotie žēlsirdības hospitāļi tikuši kritizēti par antisanitāriem apstākļiem. Turklāt Māte Terēze pieņēmusi ziedojumus no tādām personām kā Haiti diktators Žans Klods Divaljē. Daudziem nepatīk arī misionāres nostāja abortu jautājumā.
Abas dziedātājas uz asajiem komentāriem reaģēja, norādot, ka dziesma nav biogrāfiska — tā tikai iemieso visā pasaulē pazīstamus labestības un mīlestības tēlus, proti, Jaunavu Mariju un Māti Terēzi.
«Meitenes skaidro, ka šī ir dziesma par brīvību un par sievietēm, kas pārvar grūtības,» komentē dziedātāja Rudņicka, kura nacionālajā atlasē arī atdeva savu balsi duetam. «Jā, tie ir divi pretrunīgi tēli — dažiem cilvēkiem viņas ir svētās, citi kritizē. Taču abas sievietes ir simboli visā pasaulē — ejot grūtību ceļu, viņas iedvesmo arī citas sievietes nebaidīties būt brīvām, nebaidīties no nosodījuma, nebaidīties būt atšķirīgām. Manuprāt, tas ir ļoti foršs vēstījums.»
«Mēs ticam, ka katra cilvēka misija uz šīs planētas ir nest pasaulē labestību un mīlestību. Tāpēc arī izvēlējāmies Māti Terēzi un Jaunavu Mariju kā šķīstības un beznosacījumu mīlestības simbolus,» Ir saka pašas autores.
Nacionālās atlases laikā ukraiņi diskutēja arī par to, vai ir lietderīgi tērēt valsts budžeta naudu mūzikas konkursam kara laikā. Šogad tas izmaksāja 11 miljonus grivnu (gandrīz 260 tūkstoši eiro). Vairākums tomēr piekrita, ka Ukrainai jāizmanto jebkura starptautiskā platforma, lai atgādinātu par karu un nepazustu no eiropiešu uzmanības.
Lai gan Eirovīzija ir apolitiski mūzikas svētki, daudzu dalībnieku vēstīto bieži vien var nolasīt starp rindiņām. «Mēs runājam par to, cik svarīga ir vienotība, lai sasniegtu kaut ko būtisku un gūtu uzvaras,» skaidro dziedātājas. «Pat laužoties cauri ērkšķiem, nedrīkst padoties! Jāiet uz priekšu arī tad, kad sāp un birst asaras, un viss izdosies!»
Svinīgajā konkursa atklāšanas ceremonijā Malmē viņas saviem tērpiem bija piestiprinājušas atslēdziņas. Tas esot mājiens uz Ukrainas atjaunošanu. Šīs atslēgas, viņuprāt, simbolizē sagrautās mājas, kuras vēl eksistē bijušo saimnieku atmiņās, lai gan tajās nekad vairs nevarēs atgriezties. «Bet visas materiālās lietas taču var atjaunot! Un mēs aicinām to darīt kopā!» Turpat Malmē viņas izsludināja jaunu ziedojumu vākšanu, lai atjaunotu Krievijas armijas apšaudēs sagrauto Veļikokomstrovskas ģimnāziju Dņipropetrovskas apgabalā. Dziedātājas gribētu savākt 10 miljonus grivnu (235 tūkstoši eiro).
«Mēs jūtam arī Latvijas atbalstu, un tas neattiecas tikai uz Eirovīziju,» saka alyona alyona un Jerry Heil. «Novēlam jums izvēlēties un nobalsot par to dziesmu, kas atradīs īpašu vietu tieši jūsu sirdī! Jo ikviens mākslinieks dara visu, lai tas patiktu cilvēkiem un vienlaikus nepazaudētu arī sevi.»
Dziesma pret diktatūru
Tieši pirms 50 gadiem, kad Eirovīzijā laurus plūca zviedru ABBA, Portugāles pārstāvim klājās sliktāk — viņš palika dalītā pēdējā vietā kopā ar Norvēģijas, Šveices un Vācijas pārstāvjiem. Taču pašmāju Paulu de Karvaļu dziedātā E Depois do Adeus (Un tad atvadas) togad kļuva par revolūcijas signālu, kas palīdzēja gāzt Eiropā pēdējo fašistisko diktatūru.
1974. gadā situācija Portugāles armijā bija sasniegusi lūzuma punktu — pēc ilgiem koloniāliem kariem Āfrikā jaunākās paaudzes virsnieki vairs nevēlējās kļūt par nākamo lielgabalu gaļu un nolēma gāzt savus pavēlniekus. Arī tauta alka pārmaiņas, lai atbrīvotos no pusgadsimtu valdījušā nacionālistiskā režīma. Tolaik ceturtā daļa no deviņiem miljoniem iedzīvotāju bija analfabēti un Portugāle bija visnabadzīgākā valsts Rietumeiropā.
Par kreisi noskaņoto armijnieku opozīcijas līderi kļuva brigadieris Otelu Saraiva de Karvaļu. Saziņa ar domubiedriem notika tikai mutiski un klātienē. Taču kā vienlaikus dot signālu sākt sacelšanos visām iesaistītajām armijas vienībām dažādos valsts nostūros? Ideja tika atrasta Čīles diktatora Augusto Pinočeta grāmatā, kurā izstāstīts, ka militārā puča dalībniekiem signāls dots ar radio atskaņotu dziesmu. Portugāļi izlēma rīkoties līdzīgi. Viņi atrada kontaktus divās lielās radiostacijās. Sākumā sazvērnieki izvēlējās kreisi noskaņotā folkdziedātāja Žuzē Afonsu balādi, taču izrādījās, ka diktatūras cenzori to ir aizlieguši. Tad Karvaļu ierosināja «paņemt kaut ko banālu», kas neradītu nekādas aizdomas. E Depois do Adeus iederējās pašā laikā.
Abās raidstacijās tā sāka skanēt 1974. gada 25. aprīlī pulksten 12.20. Militāristi ātri pārņēma kontroli valstī. Ielās izgājušie iedzīvotāji sveica dumpiniekus, ieroču stobros spraužot neļķes. Tā Portugāles diktatūras gāšana guva iesauku Neļķu revolūcija.
Kad pienāca 1975. gada Eirovīzija, Portugāle jau bija kļuvusi par citu sabiedrību. Mēnesi pirms tam militārie sazvērnieki varu nodeva pārejas valdībai, koloniālā impērija bija izjukusi.
Portugāle togad uz dziesmu konkursu nosūtīja bijušo armijas kapteini un dziedātāju Duarti Mendisu ar dziesmu Madrugada (Rītausma). Kāpjot uz skatuves, viņš pie uzvalka atloka bija piespraudis sarkanu neļķi.
*Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra