Karš Ukrainā. 114. nedēļas notikumi
ASV Valsts departaments vainoja Krieviju, ka tā ir Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisko vielu hlorpikrīnu, un paziņoja par jaunām sankcijām simtiem uzņēmumu un cilvēku, kuri ir saistīti ar Krievijas ieroču programmu, un vairākiem Ķīnas uzņēmumiem, kuri palīdz Krievijai apiet sankcijas.
ASV domnīcas Kara izpētes institūts analītiķi uzskata, ka Ukrainai pēc ASV militārā atbalsta saņemšanas iespējami ātrāk jāpārņem iniciatīva kaujas laukā. Informācija liecina, ka Krievija vāc spēkus iespējamam uzbrukumam Harkivas virzienā. Uz Kurskas apgabalu pārdislocēta 76. gaisa desanta divīzija, tiek formēts Ziemeļu karaspēka grupējums, kas darbosies Belgorodas-Harkivas virzienā. Pēc ukraiņu militārā analītiķa Konstantīna Mašovca aprēķiniem, Krievija ziemeļu grupējumā jau ir sapulcinājusi aptuveni 50 000 karavīru.
Krievija armijas militārai apgādei vairs neizmantojot Krimas tiltu, raksta izdevums The Independent. Satelītattēlu analīze rāda, ka gandrīz apstājusies transporta kustība uz tilta. Triju mēnešu laikā tikai 29. februārī pār tiltu braucis viens Krievijas kravas vilciens ar 55 degvielas vagoniem.
Eiropas valstu izlūkdienesti brīdinājuši savu valstu valdības, ka Krievija gatavo sabotāžas un diversijas aktus visā Eiropā, vēsta laikraksts Financial Times. Krievija sākusi gatavot sprādzienus, dedzināšanas un infrastruktūras bojāšanu Eiropā gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību. Iespējamie upuri civiliedzīvotāju vidū tai nerūp. Iemesls — Krievija sākusi kursu uz pastāvīgu konfliktu ar Rietumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.