Par Limbažu novadā plānoto publisko bibliotēku slēgšanu

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku kā Latvijas bibliotēku sistēmas kompetences un profesionālo atbalsta centru un LNB Atbalsta biedrību kā pieredzes bagātu nozares nevalstisko organizāciju, kas aizstāv bibliotēku un lasītāju intereses, veicina bibliotēku kļūšanu par mūsdienīgiem, atvērtiem, saturā un iespējās bagātiem izglītības, kultūras un sabiedriskajiem centriem, satrauc paredzētā bibliotēku reorganizācija Limbažu novadā, tās pārdomātība un izsvērtība.

LNB un LNB Atbalsta biedrība aicina Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.

LNB un LNB Atbalsta biedrība mudina Limbažu novada pašvaldību turpināt iedzīvotājiem nodrošināt pilnvērtīga bibliotekārā pakalpojuma saņemšanu šajās bibliotēkās vai rast iespējas un kompromisus nodrošināt to darbību kā grāmatu izsniegšanas, informācijas, interneta pieejas un elektronisko pakalpojumu punktiem, jo šāds lēmums ietekmētu pietiekami lielu iedzīvotāju skaitu: tieši – 540 aktīvus lietotājus, 8826 apmeklētājus; netieši – visus likvidēto bibliotēku apkaimes iedzīvotājus.

Bibliotēku likuma 6. panta trešā daļa paredzētas tiesības pašvaldībām likvidēt un reorganizēt bibliotēkas ar ietvertu nosacījumu, ka tiek ņemts vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinums. Tas nozīmē, ka tiesisks pašvaldības lēmums par bibliotēku likvidāciju nevar tikt pieņemts pirms šāda atzinuma saņemšanas.

2001. gada 7. augusta MK noteikumu Nr. 355 “Vietējās nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi” 2.1. punktā noteikts, ka: “novada pagastā, kurā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000, ir vismaz viena pašvaldības bibliotēka”. LNB Atbalsta biedrības ieskatā jautājums par bibliotēku likvidāciju nav izlemjams, pamatojoties tikai uz vienu tiesību normu, pēc viena kritērija un uz matemātiska aprēķina pamata. Tas ir komplekss jautājums, kas skatāms daudzu faktoru kontekstā. Bibliotēku skaita piesaistīšana iedzīvotāju skaitam nevar būt kā vienīgais kritērijs no sabiedrības interešu viedokļa, taisnīguma un vienlīdzības principiem. Turklāt – MK noteikumi nosaka nevis maksimālo, bet minimālo bibliotēku skaitu pagastā – “vismaz viena bibliotēka”.

Tulkojot šo tiesību normu, jāņem vērā tās mērķis – nodrošināt vienmērīgu bibliotēku pārklājumu valstī un vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem saņemt bibliotekāro pakalpojumu. Būtisks ir arī normas vēsturiskais aspekts – kopš MK noteikumu Nr. 355 izstrādes un pieņemšanas demogrāfiskā situācija valstī ir mainījusies, tāpat jāvērtē aktuālie sociālie, ekonomiskie un ģeopolitiskie apstākļi un bibliotēku funkciju attīstība pēdējo 20 gadu laikā. Turpinājumā apkopoti faktori un argumenti, kā arī jautājumi, kas ņemami vērā jautājuma izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Sabiedrības intereses un iedzīvotāji kā prioritāte

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā par pašvaldības autonomajām funkcijām noteiktas – gādāt par iedzīvotāju izglītību, sniegt daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, saglabāt kultūras mantojumu, uzturēt un attīstīt kultūras infrastruktūru. Šo funkciju izpildes un jebkura pašvaldības lēmuma pamatā ir tās iedzīvotāju intereses (saskaņā ar “Pašvaldību likuma” 2. pantu). Limbažu novada pašvaldības virzītajā lēmumā par bibliotēku likvidāciju nav informācijas par vietējās sabiedrības viedokli un iedzīvotāju vajadzību izpēti šajā jautājumā. Publiskās bibliotēkas savā būtībā un darbības pamatprincipos ir vērstas uz sabiedrisko labumu, bibliotēku kā institūciju darbība nav pašmērķīga, nozares centrā ir cilvēks – bibliotēkas lietotājs, viņa pamattiesības, intereses un vajadzības, bibliotēku pakalpojums ir instruments to realizēšanai. Tas sasaucas ar Latvijas ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: “Cilvēks pirmajā vietā”, kas ir pamatā arī valsts un pašvaldību darbībai un lēmumiem.

Bibliotēku aktuālās funkcijas un vietējās kopienas centru loma

Bibliotēku loma un funkcijas 21. gs. ir būtiski mainījušās – tās ir daudzfunkcionālas institūcijas, kas nemitīgi attīstās. Saglabājot grāmatu glabātuves lomu, bibliotēkas ir izglītības, kultūras, informācijas un sabiedriskie centri. Bibliotēkas jebkurā vietā ir tikšanās, socializēšanās, ideju apmaiņas, koprades, kopienas saliedēšanas vietas, ar mērķi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Īpaši svarīgs šis bibliotēku uzdevums ir attālākās teritorijās un valsts reģionos, kur nereti bibliotēka ir vienīgā publiskā kultūrvieta un sabiedriskais centrs.

IFLA Publisko bibliotēku pakalpojumu starptautiskās vadlīnijas paredz: “Iespēju robežās bibliotēku ēkām jābūt izmantojamām sabiedrisku pasākumu organizēšanai, piemēram, sanāksmēm un izstādēm (…). Saprātīgi izmantotas bibliotēku ēkas dos nozīmīgu ieguldījumu apdzīvotās vietas aktīvas sabiedriskās dzīves uzturēšanā un kļūs par nozīmīgu izglītības un sociālās saskarsmes centru, kā arī tikšanās vietu, īpaši attālos lauku rajonos.”

Bibliotēku izglītības, kultūras, informācijas un saskarsmes centra funkcija un sabiedrības attīstības veicināšanas uzdevums noteikts Limbažu Galvenās bibliotēkas nolikumā (14. punktā), darbību šajā virzienā apliecina arī Limbažu novada publisko bibliotēku gada pārskati. Būtiski ņemt vērā, vai Limbažu novada apdzīvotajās vietās, kur paredzēts likvidēt vietējās bibliotēkas, ir alternatīvas iestādes un vietas tādā pašā sasniedzamībā kā bibliotēka, kas nodrošina augstāk minētās funkcijas – pilda kopienas centra lomu, uztur sabiedrisko aktivitāti, nodrošina socializēšanos, komunikāciju, izglītības, informācijas un kultūras pieejamību, kā piemēram, sabiedriskie un kultūras centri, biedrību pulcēšanās vietas, klientu apkalpošanas centri, pagasta pārvaldes utt. “Tiesības baudīt kultūru, piedalīties kultūras dzīvē un gūt labumus no tehnoloģiskā un zinātniskā progresa ir cieši saistītas ar principiem par vienlīdzīgu attieksmi, izteiksmes brīvību, informācijas brīvu saņemšanu un izplatīšanu, cilvēka personības pilnīgu attīstību un minoritāšu aizsardzību.” (“Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā” Inetas Ziemeles zinātniskajā redakcijā). Satversmes tiesa atzinusi, ka cilvēka cieņai atbilstoša dzīve un iztikas minimums ietver arī minimālu iekļaušanos sociālajā dzīvē un iespējas apmierināt kultūras vajadzības un piedalīties valsts politiskajā dzīvē, lai nodrošinātu, ka ikviena persona ir pilnvērtīgs sabiedrības loceklis (Satversmes tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums lietā Nr. 2019-24-03).

Atbalsts pašvaldības funkcijām, valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšana

Viena no jaunākajām bibliotēku funkcijām vistiešākajā veidā saistāma ar atbalstu valsts un pašvaldību darbam. Bibliotēkas, īpaši pēdējos gados, ir kļuvušas par nozīmīgu valsts un pašvaldību partneri un resursu publisko pakalpojumu nodrošināšanā, sabiedrības informēšanā un iedzīvotāju interešu pārstāvniecībā. Pieaugot e-pakalpojumu skaitam un popularitātei, publiskās bibliotēkas ir kopienu digitālo kompetenču centri. Tas ir īpaši svarīgi vietās, kur vairs nav pasta nodaļu, banku filiāļu, pašvaldības pārvalžu, citu sabiedrisko aktivitāšu centru. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam B.1.4. uzdevumā paredzēts stiprināt bibliotēku loma valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.

Vienlīdzīgu iespēju un cilvēktiesību nodrošināšana

Bibliotēkas atzīstamas par būtiskām institūcijām, kas palīdz veikt valsts un pašvaldību pozitīvo pienākumu tādu cilvēktiesību nodrošināšanā kā tiesības uz vienlīdzību, domas, apziņas un vārda brīvība, viedokļu un uzskatu dažādība, tiesības uz informāciju, izglītību, kultūru un biedrošanos, ko paredz Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un LR Satversme. Daudzas no šīm pamattiesībām, piemēram, tiesības uz informāciju, bez bibliotēku pastāvēšanas pilnvērtīgi nodrošināt nav iespējams. Augstāk minētās cilvēktiesības cieši saistītas ar bibliotēku pieejamības jautājumu. Bibliotēku likuma 15. panta pirmās daļas 8. punktā par ikvienas bibliotēkas pienākumu noteikts “radīt iespēju bibliotēkas lietotājiem izmantot bibliotēku pakalpojumus, neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, tautības, fiziskā stāvokļa, dzīvesvietas un atrašanās vietas un citiem faktoriem”. Publiskās bibliotēkas darbības pamatprincips ir vispārēja pieejamība – ekonomiska, funkcionāla, sociāla, digitāla un fiziska. Vai samazinot bibliotēku skaitu Limbažu novadā, iedzīvotājiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas bibliotekāro pakalpojumu saņemšanas iespējas visā novada teritorijā?

Bibliotekāro pakalpojumu pieejamība un turpmākā nodrošināšana

Valsts un pašvaldības ir atbildīgas par bibliotēku pieejamību visiem iedzīvotājiem kultūras, mūžizglītības, informācijas un komunikācijas nolūkos. Tas īpaši jāņem vērā, ja tuvumā nav citu iestāžu, kas pilda šīs funkcijas. Publisko bibliotēku tīklam jābūt pārdomātam, bibliotēkām jābūt iedzīvotājiem saprātīgi sasniedzamā attālumā.

Kāds ir attālums Limbažu novadā līdz nākamajai tuvākajai bibliotēkai, ja tiek slēgtas Ārciema, Bīriņu, Katvaru, Vitrupes, Stienes, Straumes, Braslavas pagasta bibliotēkas? Vai tiek saglabāts bibliotēku pakalpojumu pieejamības līdzsvars? Tikai viena no tuvākajām bibliotēkām atrodas 2 km attālumā, tālākā norādītā sasniedzamā bibliotēka ir 14 km attālumā. Vidēji likvidēto bibliotēku apkaimes iedzīvotājiem līdz nākamajai tuvākajai bibliotēkai būs jāmēro vairāk nekā 8 km. Balstoties uz gada pārskatos sniegto informāciju, lielākā daļa bibliotēku mērķauditorijas ir seniori. Likvidējamo bibliotēku skaitā ir bibliotēkas, kas organizē grāmatu izsniegšanas punktus pagasta tālākajās apdzīvotajās vietās. Cenu pieauguma dēļ arvien vairāk lasītāju izmanto iespēju bibliotēkās lasīt periodiskos izdevumus un grāmatas. Vairāki lasītāji, kuri nevar apmeklēt bibliotēku, tiek apkalpoti mājās. To paredz arī Bibliotēku likuma 23. panta otrā daļa: “ja valsts un pašvaldību bibliotēku lietotāji ir invalīdi ar kustību, redzes un citiem traucējumiem, viņiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus savā dzīvesvietā.” Kā Limbažu novada pašvaldība plāno arī nākotnē turpināt nodrošināt pilnvērtīgu bibliotekārā pakalpojuma pieejamību?

Likvidēto bibliotēku ēku un krājuma nākotne

Vai ir skaidras atbildes uz jautājumiem – kas notiks ar likvidēto bibliotēku ēkām un ko plānots darīt ar to krājumu? Cik liels ir pašvaldības finansiālais ieguvums no bibliotēku likvidēšanas, ņemot vērā, ka pašvaldības īpašumā esošajām ēkām arī bibliotēku likvidācijas gadījumā jānodrošina uzturēšana.

Valsts demokrātijas un drošības stiprināšana

Bibliotēkas mūsdienās ir sociālas institūcijas, kas stiprina demokrātiju un demokrātisku sabiedrību. UNESCO Publisko bibliotēku manifestā uzsvērts: “Konstruktīva līdzdalība un demokrātijas attīstība ir atkarīga no pietiekamas izglītības, kā arī no brīvas un neierobežotas piekļuves zināšanām, idejām, kultūrai un informācijai. Publiskās bibliotēkas ir vietējie vārti uz zināšanām.”

Bibliotēku loma ir īpaši nozīmīga globālo un lokālo apdraudējumu laikā – tās nodrošina būtiskus pakalpojumus, atbalsta kopienu noturību, nodrošina piekļuvi kvalitatīvai un uzticamai informācijai. Nemitīgi pieaugot informācijas apjomam, bibliotēkas ir sabiedrības izglītotājas informācijpratībā un medijpratībā, lai atšķirtu ticamu informāciju no dezinformācijas, propagandas, populisma. No tā atkarīga gan individuāla, gan valsts drošība. Valsts konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” paredz, ka “galvenais mūsu resurss, lai sasniegtu attīstītajām valstīm raksturīgo visas sabiedrības un katra indivīda dzīves līmeni, ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana. (…) Izglītota un zinoša sabiedrība kļūst par valsts iekšējās un ārējās drošības garantu. Zināšanu pārvaldība, koordinēta un virzīta to radīšana, uzkrāšana, izplatīšana, lietošana kā komplekss process kļūst par ekonomikas un sociālās dzīves pamatu, aptverot visu valsti un sabiedrību. (…) Izaugsmes procesa mērķis – augoša cilvēku dzīves kvalitāte. (…) Atsevišķa indivīda dzīves kvalitāte savienojas ar visas nācijas dzīves kvalitāti.” Tāpat bibliotēku loma, sabiedriskais un politiskais ieguldījums sasaucas ar ANO Ģenerālās asamblejā rezolūciju jeb ilgtspējīgas attīstības programmu “Dienaskārtību 2030”, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam.

Esam gandarīti par līdzšinējo sadarbību ar Kultūras ministriju, tās izpratni par bibliotēku nozares vērtību un lomu kultūrā. Esam sekojuši līdzi Latvijas Bibliotēku padomes lēmumiem, novērtējam atbildību un iedziļināšanos, ar kādu šie jautājumi tiek izskatīti.

Apzinoties bibliotēku lielo ieguldījumu labākas sabiedrības un valsts nākotnes veidošanā, valsts drošības, izglītotas, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā, rosinām Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus skatīt un lemt jautājumu par likvidācijai gatavoto bibliotēku nākotni Limbažu novadā ar lielu sociālo un valstisko atbildību un, iedziļinoties vietējās sabiedrības tiesībās, vajadzībās un labbūtībā.

Pēc Limbažu novada pašvaldības deputātu atbildes saņemšanas uz šo vēstuli LNB un LNB Atbalsta biedrība vērtēs nepieciešamību lūgt Latvijas Tiesībsarga viedokli par Limbažu novada pašvaldības deputātu rīcības un lēmumu atbilstību Limbažu novada iedzīvotāju pamattiesībām un labas pārvaldības principiem, finansiālo ieguvumu un sociālo, kultūras, izglītības, informācijas vērtību stiprināšanas samērīguma ievērošanu, kā arī vērtēs nepieciešamību rosināt Valsts kontroli saskaņā ar Valsts kontroles likumu un, pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora revīziju standartiem, sniegt finanšu un atbilstību atzinumu par valsts un sabiedrības interešu ievērošanu, amatpersonu rīcības atbilstību tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem, valstiski un starptautiski atzītai labajai praksei Limbažu novadā.

 

Ar cieņu,

LNB un LNB Atbalsta biedrības vārdā

 

LNB direktors                                                                  Andris Vilks

LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja                Undīne Būde

LNB Atbalsta biedrības direktore                                    Karina Pētersone