Jaunais aktieris Gerds Lapoška šonedēļ savā monoizrādē Goodbye, February!* stāsta par teātra brīnumu un JRT pamešanu
Talantīgi savārītie mēsli ir izvērtušies tā, ka uz nedēļu man būs savs teātris. Lieliski! Tā aktieris Gerds Lapoška (24) saka dienu pirms pirmizrādes. Visas sešas aprīlī izsludinātās izrādes tika izpirktas. Pēdējo nedēļu Gerds gulējis četras stundas diennaktī. Pat ja pats to nebūtu pateicis, nogurušās acis nodotu. «Tā vienmēr ir, ka pietrūkst laika. Bet tas ir tā vērts.» Pagulēšot diendusu, un būs labi.
Viņa izrāde, ko iestudējis kopā ar režisori Annu Klišāni, stāsta par aktieri, kurš meklē atbildi uz jautājumu: ko darīt, ja kopš bērnības lolotais sapnis par skatuvi realitātē izrādās citāds? No februāra Gerds vairs nav Jaunā Rīgas teātra aktieris, un šī izrāde ir par viņu pašu. Kad februāra sākumā tikāmies pirmoreiz, viņš teica, ka izrāde atbildēs, kāpēc viņš ir viens no pieciem JRT studijas absolventiem, kas šo teātri pametuši.
Pie izrādes strādāts kopš novembra. Trīs mēneši pagāja telpas meklējumos, līdz nonāca pie ēkas Hanzas ielā 22, kas nupat nodota laikmetīgās mākslas centra kim? īpašumā. Iepriekš tur atradās skola, bet desmit gadus ēka stāvējusi pamesta. «Bija jālabo elektrība. Kanalizāciju pieslēdza tikai vakar,» Gerds stāsta, kā visi kopā mēzuši gadiem krātos putekļus.
Draugu nedēļa
Šis ir draugu projekts, saka aktieris. «Ja nav daudz naudas, nevari būt neatkarīgs un veidot teātri, jo viss — tehnika, sildītāji, krēsli un tā tālāk — maksā ļoti dārgi.» Daudzi cilvēki viņam palīdzot idejas vārdā, par mazāku atlīdzību, nekā ierasts. «Tā ir tikai izrāde, tomēr uz nedēļu Rīgā parādās jauna teātra telpa.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.