Reizi nedēļā Iveta Rozentāle uzliek košo degunu un dodas uz Cēsu klīniku. Tur viņa kļūst par Dr. Rozīti. Parasti ap sešiem vakarā pēc žurnālista darba laikrakstā Druva un kopā ar kādu no kolēģiem, jo dakteri klauni darbojas pāros. «Tas ir pilnīgs «šeit un tagad» moments,» saka Iveta, jo vienmēr nākas saskarties ar jaunām situācijām, jauniem bērniem, tāpēc divatā ir omulīgāk gan klauniem, gan arī bailīgākiem bērniem. Ja viņi nevēlas iesaistīties, var vērot klaunu saspēli no malas.
«Pieteicos ar domu, ka tā varētu palīdzēt šiem bērniem,» Iveta stāsta, kā pirms astoņiem gadiem nonākusi dakteru klaunu komandā. Arī pašas bērnībā pavadītais laiks slimnīcās un sanatorijās, vēlāk mammas lomā, ietekmējis šo lēmumu. «Zinu tās dažādās emocijas, ko var izjust gan bērns, gan vecāks. To, ka kādreiz ir vientuļi, bailīgi vai vienkārši garlaicīgi.»
Klaunošanās vienā reizē nav garāka par trim stundām. «Ir svarīgi, lai mēs saglabātu pilnu uzmanību,» Iveta paskaidro. Daļa no maiņas ietver arī sagatavošanos, aprunāšanos ar personālu, lai saprastu, kāda ir situācija nodaļā. Arī pēc tam klauni pārrunā piedzīvoto. «Tas ir būtiski. Kā mēs sakām, tāda emocionālā klaunu higiēna.» Reizi mēnesī visi Latvijas dakteri klauni satiekas, savā starpā un ar psihologiem izrunā smagākās situācijas, lai būtu labāk sagatavoti darbam slimnīcās.
Bērni tiekot «ārstēti» ar dažādām metodēm. Klauni improvizē atkarībā no tā, ko ierauga palātā. Piemēram, ja bērnam ir augsta temperatūra, tiek sasieti krāsaini lakatiņi un vilkta laukā temperatūra. Dr. Rozītei viena no mīļākajām nodarbēm ir «pārvērst» fizioloģisko šķīdumu, ko bērnam laiž organismā ar sistēmu. «Parasti mēs apspēlējam, kas viņiem tur ir par gardu dzērienu! Kādam ir vienkārši kļavu sula, kādam varbūt limonāde, vēl citam, izrādās, ir saldējuma kokteilis.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.