Vai grupu Citi zēni var sākt uztvert nopietni? Var! To pierāda jaunais albums
Būtu jāpalauza galva, lai nosauktu vēl kādu tikpat lielisku koncertgrupu Latvijā, kāda šobrīd ir Citi zēni. 9. marta priekšnesums par godu otrā studijas albuma Cits līmenis izdošanai koncertzālē Palladium bija tik pārdomāts, muzikāli noslīpēts, nostrādāts visos līmeņos, ka to nebūtu kauns rādīt ne tikai uz Latvijas, bet arī uz Eiropas lielāko festivālu skatuvēm.
Lai arī Citi zēni martā svin tikai ceturto pastāvēšanas jubileju, grupas tapšanas stāsts ir daudz senāks. Ar anglisko nosaukumu The Citizens ansambļa kodols — solists Jānis Pētersons un taustiņnieks Reinis Višķeris — dibināja grupu jau 2010. gadā. Abi mācījās Rīgas Franču licejā, un, pieaicinot vēl dažus draugus, izveidojās gana solīda popgrupa, kas spēlēja dziesmas angļu, franču, pat krievu mēlē un ar laiku kļuva par pieprasītu dažādu saviesīgu pasākumu — kāzu, jubileju, korporatīvo ballīšu — ansambli.
Šie iesildīšanās gadi bijusi neatsverama pieredze, kas puišiem ļāvusi iegūt skatuves rūdījumu, tuvāk iepazīt mūzikas biznesa aizkulises, publikas vēlmes un kaprīzes.
Jautājums. Vai kāds šādas ballīšu grupas, kas spēlē pēc pasūtinājuma visur un visu, uztver nopietni? Jāsaka godīgi — ne pārāk. Acīmredzot, to sajutuši, puiši nolēma mainīt attīstības vektoru un veica trīs būtiskas izmaiņas. Ne obligāti šādā secībā, bet pārmaiņas bija šādas. Pirmā — nosaukuma maiņa. Kopš 2020. gada grupa asprātīgi pārveidoja anglisko Citizens par Citi zēni. Otrā — sastāvam pievienojās talantīgie mūziķi un komponisti — producents Roberts Memmēns un saksofonists Dagnis Roziņš (abi kopā darbojās vokālajā grupā Insomnia). Trešā — nolīgts pieredzējušais menedžeris un producents Jānis Kļaviņš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.