Pielāgojoties klimata pārmaiņām, mums vajadzēs vairāk ārstu, ugunsdzēsēju, kondicionētāju, iecietības pret citām kultūrām, un, iespējams, vasarās daudzi sāks darbu piecos no rīta, prognozē eksperti
Klimata katastrofa, kas, šķiet, vēl tikai vakar bija tālas un abstraktas nākotnes drauds, pakāpeniski kļūst par realitāti. Lai arī Latvija atrodas reģionā, kas gan ģeogrāfiski, gan sociāli un ekonomiski ir relatīvi pasargāts no pašām ļaunākajām sekām, ir naivi cerēt, ka tiksim cauri sveikā ar tikai nedaudz siltākiem laika apstākļiem, kas daudzus varbūt pat priecē. Klimata pārmaiņas pamazām, bet nepielūdzami ietekmēs dažādas tautsaimniecības nozares, un ir pienācis laiks domāt par to, kā tām pielāgoties, brīdina Ir aptaujātie eksperti.
«Ir būtiski saprast, ka runa ir nevis par laika prognozi nākamajai dienai vai mēnesim, bet par tendencēm, kas novērojamas daudzu desmitgažu garumā, un te ir jāņem vērā vairāki faktori,» saka Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. «Pirmkārt, turpināsies temperatūras pakāpeniska paaugstināšanās, kas īpaši novērojama ziemās un pavasaros, taču arī vasarās palielinās tropisko nakšu skaits. Otrkārt, paredzams, ka pieaugs kopējais nokrišņu daudzums, taču vienlaikus būs vērojamas arī lielas to svārstības. Tas nozīmē, ka ļoti stipras lietusgāzes var mīties ar ilgstošiem sausuma periodiem. Trešais faktors, kas jāņem vērā, ir vējš, kura stiprums vētrās pieaugs.»
Planētas uzkaršanas temps ir šķietami neliels. Latvijā no 1960. līdz 2010. gadam ir kļuvis par 0,7 grādiem siltāks, bet visas planētas vidējā gaisa temperatūra kopš industriālās revolūcijas sākuma 1850. gadā kļuvusi par 1,1 grādu augstāka. Taču viena no šī procesa izpausmēm ir dažādi ekstrēmi laikapstākļi, kuru biežuma un intensitātes pieaugumu varam visai droši prognozēt, uzkaršanai turpinoties.
«Dabas stihiju postījumu pieaugums ir viena no lietām, ar kurām mums jārēķinās jau īstermiņā, tuvāko 5—25 gadu perspektīvā,» stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. «Tas īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kas uztur infrastruktūru — elektrolīnijas, ceļus, tiltus, dambjus. Jārēķinās, ka seku novēršanai būs nepieciešams iegādāties vairāk aprīkojuma, nodrošināt darbu lielākām brigādēm, kuru darbinieki attiecīgi jāmāca. Tas viss nozīmē papildu izmaksas.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.