Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā gan Krievijas un Baltkrievijas graudu importa, gan tranzīta ziņā. Kur nonāk šie graudi, un vai to plūsmu var apstādināt Latvija viena pati?
Šogad bijis slikts absolūti viss, kas vien varēja būt, sazvanīts noteic Bauskas puses zemnieks Arnis Vējš, viens no lielākajiem ziemas kviešu audzētājiem Latvijā. Kamēr izejvielu un energoresursu cenas kāpušas, graudu ražas sausuma dēļ sarukušas. Un kritušās arī graudu cenas — pusgada laikā par 50 eiro, pašlaik apstājušās pie nedaudz vairāk kā 200 eiro par tonnu, stāsta graudaudzētājs. Tas nav ne tuvu pērnā februāra rekordam — 320 eiro tonnā.
Liela loma cenas kritumā ir lēto Krievijas graudu pieplūdumā pasaules tirgos. Krievija ir lielākā graudu piegādātāja pasaulē, kopš Ukrainas kara sākuma ievērojami palielinot savas eksporta jaudas.
Šogad no Krievijas nākuši jau 24% no kopējā kviešu eksporta, lai gan pirms kara Krievijai piederēja 16% no šī tirgus. «Tā sanācis, ka daudzu valstu nodrošinātība ar pārtiku ir atkarīga no mūsu piegādēm. Izrādās, ka mūsu ēdiens ir mūsu klusais ierocis. Kluss, bet draudīgs,» pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada aprīlī Telegram kanālā lielījās Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs.
Latvijas zemniekam Arnim Vējam ir paziņas Kaļiņingradā, arī graudaudzētāji. Viņi stāsta, ka valsts no graudu audzētājiem nopērk graudus par noteiktu zemu cenu, pretī dodot degvielu un minerālmēslus — «brutālā kārtā piespiež savējos atdot graudus par konkrētu skaitli». Lai ar tiem konkurētu, cenu pasaules tirgū spiesti nolaist arī pārējie.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.