Rīgas Doma ērģeles — 140 gadu senais instruments daudzstāvu mājas augstumā ar 6718 stabulēm — joprojām ir visiespaidīgākais un krāšņākais instruments Eiropā. Labākā vieta, no kurienes tās klausīties, esot tuvu kancelei
Darbdienas vakars. Doma baznīca ir slēgta, mani ielaiž sargs. Dievnamā valda pilnīgs klusums. Kaut kur tepat ir katedrāles titulārais ērģelnieks Aigars Reinis un ērģeļu meistars Viesturs Ilsums, bet atrasties vienai šīs majestātiskās celtnes vidū ir dīvaini. Piepeši gaiss satricinās, un mani ietin tāds kā skaņu mētelis — ir sajūta, ka mūzika skan no augšas, apakšas, sāniem. Sākumā skaņa ir klusināta, tad pieņemas spēkā. Skaņu viļņi maigi apskalo kājas, bet pēc brīža, brāžoties lielajam vilnim, nodreb viss ķermenis, aizsitas elpa.
Majestātiski — vienīgais, kā varu apzīmēt savas sajūtas. Vēlāk Aigars Reinis pastāsta, ka spēlējis speciāli Doma ērģeļu atklāšanai uzrakstīto Ferenca Lista skaņdarbu Lai Dievu visi teic. Arī visa latviešu ērģeļmūzika pirmatskaņota vai izskanējusi Rīgas Domā, un ir cieši saistīta ar unikālo Walcker ērģeļu skanējumu.
Lai gan Rīgas Doma ērģeles dzirdējuši daudzi un zina visā pasaulē, tās pilnībā redzējis tikai retais. Tas, ko redzam un dēvējam par ērģelēm, ir tikai prospekts jeb fasāde. Pašas ērģeles, kas ir būve vairākstāvu mājas augstumā, slēpjas dziļumā, aiz slēdzamām durvīm.
Uzkāpt ērģeļu luktā, ieraudzīt ikdienā neredzamo, vērot krāšņo prospektu tuvplānā, satikt ērģeļmeistaru — šādu iespēju piedzīvoju, pateicoties slavenā instrumenta 140. dzimšanas dienai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.