Jaunais valsts kontrolieris Edgars Korčagins iezīmē nākotnes plānus un kādu atbalstu gaida no Saeimas
Ar Edgaru Korčaginu tiekamies mēnesi pēc stāšanās amatā — pērn 14. decembrī viņš nodeva svinīgo zvērestu. Valsts kontrolē gan nav iesācējs, nostrādājis jau astoņus gadus, bijis padomes loceklis un atbildīgs par pašvaldību revīzijām.
Tikšanās vietu viņš izraugās Valdemāra ielas restorānā Old Shanghai. Šī esot klusa vieta dienas pirmajā pusē ar labu ēdienu un tuvu darbavietai Skanstes ielā, Korčagins pamato. Pusdienlaikā esam vienīgie apmeklētāji. Mani jau sagaida melnās tējas kanniņa un bažīgs vaicājums, vai to var piedāvāt. Izrādās, neesam zaļās tējas cienītāji.
Korčagins atzīstas, ka bijis nedaudz negaidīti, kad iepriekšējais valsts kontrolieris Rolands Irklis pirms amata termiņa beigām paziņojis par aiziešanu uz citu darbu — gada nogalē viņš stājās Augstsprieguma tīklu vadībā. Korčaginam bijis svarīgi, amatu ieņemot, saprast, cik liels ir Saeimas deputātu atbalsts viņa redzējumam par turpmāko darbu, jo «daļa no lietām, ko grasāmies darīt, prasa arī likumu izmaiņas». Saeimā Korčagins saņēma 90 deputātu balsis, tikai viens bija pret.
Vislielāko pievienoto vērtību viņš saskata lietderības revīzijās, kas esot vissarežģītākās, jo tajās kontrolieri skatās, kā kaut ko darīt labāk. Pašlaik apmēram pusi resursu Valsts kontrole izlieto finanšu revīzijās. Korčagins atzīst, ka gadu no gada to pievienotā vērtība kļūst arvien mazāka, gada pārskatu kvalitāte uzlabojas, tāpēc daļu no resursiem varētu pārlikt uz lietderības revīzijām. Taču tad jāmaina likums. Patlaban tas paredz, ka ik gadu Valsts kontrolei jāveic 27 finanšu revīzijas, bet Korčagins iecerējis vienu kopējo par valsts saimnieciskā gada pārskatu, iestādes pārbaudītu rotācijas kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.