Tartu līdz ar pārējo Dienvidigauniju šogad nes Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Un viņu izvēlētā tēma — Izdzīvošanas māksla — ar katru mirkli kļūst aizvien aktuālāka
Programma ir plaša. Turklāt nepārtraukti attīstās. Šogad dodoties uz Tartu, būtu grūti neuzdurties kādai no kultūras galvaspilsētas programmas norisēm. Taču, veidojot šo stāstu, sarunājos ar māksliniekiem, kuru darbi sniedzas vēl krietni aiz Tartu robežām — ne tikai Dienvidigaunijā, bet arī Latvijā.
Izstāde Apslēpto pasauļu ekspansija (Hidden Worlds Expanding)
Maija nogalē uzreiz trijās Igaunijas pilsētās — Vīlandē, Valgā un Tartu — tiks atklāta starptautiska izstāde, kurā izcelti mākslinieki ar speciālām vajadzībām, galvenokārt no postsociālisma valstīm. Tiek lēsts, ka Igaunijā ir līdz 55 tūkstošiem cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem, no kuriem gandrīz 11 tūkstoši saņem pastāvīgas vai pagaidu aprūpes pakalpojumus.
Igaunijā un kaimiņvalstīs viņu darbi līdz šim bijuši mazāk pamanāmi salīdzinājumā ar ziemeļvalstīm. Tomēr šādai mākslas praksei ir vairāki būtiski ieguvumi: viņu darbu izstādīšana palīdz indivīdiem iegūt lielāku pārliecību un realizēt pašizpausmi, veicina iekļaujošas sabiedrības veidošanos un, pats svarīgākais, priekšplānā izvirza vērtīgus mākslas darbus.
Tā dēvētās ārpusnieku mākslas (outsider art), ko pasaulē pazīst arī kā art brut, pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad tika vākti psihiatrisko slimnīcu pacientu darbi un izstādīti kā mākslas priekšmeti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.