Ilustratīs attēls no Pixabay.com
Īsumā
Apritējuši 10 gadi, kopš Latvija ir eirozonā. Šis ir labs laiks novērtēt Latvijas ieguvumus no eiro ieviešanas un salīdzināt tos ar savulaik paustajām Latvijas Bankas prognozēm. Pirms iestāšanās eirozonā tapa vairāki Latvijas Bankas ekonomistu raksti draugam eiroskeptiķim, un šis ir sarakstes turpinājums, lai arī izskatās, ka eiroskeptiķu pulciņš ir samazinājies.
1. Kredītreitingi
"Pirms pievienošanās eirozonai Latvijas Banka prognozēja, ka šis solis palielinātu valsts kredītreitingu par 1-2 pakāpēm. Kopš paziņojuma, ka Latvija tiek uzņemta eirozonā, mūsu valsts kredītreitings īsā laika posmā (2013.-2014. gadā) ir palielināts par divām pakāpēm no BBB uz A-."
Pēc manām domām, kredītreitings ir centrālais elements un mēraukla šādā analīzē, jo tas ietver kopējo valsts riska novērtējumu un valstis var savstarpēji novērtēt (1, 2). Attiecīgi Latviju būtu labi salīdzināt ar kādu kaimiņvalsti, kas līdzīgi kā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā vai vēlāk, bet joprojām nav eirozonā. Arī atrašanās ES, bet ne eirozonā, palielina valsts kredītreitinga novērtējumu (3). Manuprāt, šeit objektīvāk būtu salīdzināt Latviju ar divu valstu grozu – Poliju un Ungāriju. Izmantošu valstu kompozīto kredītreitingu – vidējo (vai mediānas) reitingu no ilgtermiņa reitingiem ārvalstu valūtā, ko valstij piešķir trīs nozīmīgas kredītreitingu aģentūras: Moody's Investors Service, Fitch Ratings un S&P Global.
