Irēna Kucina. Foto: Ilmārs Znotiņš.
9.–11. oktobrī risinājās Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām jeb Venēcijas komisijas 144. plenārsesija. Komisijā izskatāmie jautājumi atspoguļo dažādu valstu centienus pilnveidot normatīvos aktus, stiprināt tiesiskumu un nodrošināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Lai gan Latvija ir Venēcijas komisijas locekle jau trīs gadu desmitus, tās darbības sniegtās iespējas mūsu valsts institūcijām un sabiedrībai joprojām ir maz zināmas.
Esmu jau iepriekš vērsusi uzmanību uz nepieciešamību Latvijas valstij efektīvāk izmantot šīs nozīmīgās un ietekmīgās institūcijas augsto potenciālu, lūdzot sniegt viedokļus par dažādiem konstitucionālo tiesību jautājumiem un atzinumus attiecībā uz tiesiskās sistēmas reformām, vēlēšanu un partiju darbības regulējumu, pamattiesību aizsardzības un valsts drošības interešu līdzsvarošanu u. c. Latvija līdz šim tikai divreiz lūgusi Venēcijas komisijas atzinumu – 2002. gadā par tiesu sistēmā plānotajām reformām un 2009. gadā par Satversmes tiesas likuma grozījumiem.
Tiesiskuma pārbaudes saraksts
Īpaša nozīme pagājušajā plenārsesijā tika piešķirta Tiesiskuma pārbaudes saraksta (Rule of Law Checklist) aktualizēšanai. Šis universālais rīks katrai valstij kalpo kā ceļa karte tās institūciju darbības tiesiskuma novērtēšanai.
Strauji mainīgā pasaule – īpaši tehnoloģiju attīstība, demokrātijas “atpakaļslīdēšana”, mākslīgā intelekta ietekme uz tiesiskumu, kā arī privāto “spēlētāju” lomas palielināšanās – ir radījusi vajadzību Tiesiskuma pārbaudes sarakstu papildināt, un tas šogad, Venēcijas komisijas 35. jubilejas gadā, arī tiks izdarīts. Dokumentā tiks iekļautas jaunas sadaļas un paplašināti vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu to, ka šis saraksts aizvien paliek efektīvs instruments gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Kā mēs Latvijā varam izmantot šo ceļa karti?
Tiesiskuma pārbaudes sarakstu savā darbā par pienācīgu mērauklu var izmantot gan Saeima un Ministru kabinets, likumprojektu izstrādes un izvērtēšanas gaitā pārliecinoties, ka topošās normas ir kvalitatīvas un saskanīgas ar tiesiskuma prasībām, gan arī valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijas, piemērojot tiesību normas. Tādējādi pastāvīgi tiktu attīstīta normatīvo aktu atbilstība vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām, uzlabota tiesu varas darbība un stiprināta labas pārvaldības prakse.
Redzu, ka Eiropas valstu rīcībā ir ļoti perspektīvi mehānismi pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas aizsardzības sekmēšanai ilgtermiņā. Sākotnējais Tiesiskuma pārbaudes saraksts tika pieņemts 2016. gadā, un, manuprāt, tas nodrošina objektīvu un pārskatāmu veidu, kā izvērtējama tiesiskuma ievērošana dažādās valstīs. Sarakstā ietvertas nozīmīgas izvērtējuma pozīcijas, kas skar likuma varu, tiesisko noteiktību, varas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, vienlīdzību un nediskrimināciju, pieeju tiesai un konstitucionālo kontroli.
Soli pa solim turpinām attīstīt demokrātisku tiesisku valsti
Venēcijas komisijā tiek strādāts ar priekšlikumiem Tiesiskuma pārbaudes saraksta aktualizēšanai, un tā nav juristu iegriba, bet gan katras valsts pienākums transformēties, iet līdzi laikam. Sarakstā minētie aspekti tiek izcelti kā pamatkritēriji tiesiskuma novērtēšanai, un to ievērošana tiek uzskatīta par būtisku valsts demokrātiskai un likumīgai darbībai. Nozīmīgi ir tas, ka Eiropas valstis apzinās nepieciešamību pastāvīgi uzlabot šo sarakstu, koncentrējoties uz, manuprāt, ļoti būtiskiem mūsdienu izaicinājumiem, ar kuriem saskaras katra valsts, proti, ar:
- Tiesu neatkarību un pieeju tiesai, jo nepieciešams stiprināt tiesnešu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību – tiek uzsvērta prasība kontrolēt politisko neietekmējamību, piemēram, nosakot skaidrākas, caurskatāmākas un uz iepriekš sasniegtajiem rezultātiem balstītas atlases procedūras. Tiek pastiprināta disciplinārās atbildības procesu pārraudzība, lai novērstu to izmantošanu kā spiediena instrumentu. Ir uzsvērta nepieciešamība pēc finansējuma pietiekamības – budžeta samazinājumi var būt politisks instruments, kas ietekmē tiesu neatkarību. Tāpat ir norādīta skaidra robeža starp tiesu varu un pārējo valsts varu, īpaši izceļot nepieciešamību nodrošināt to, lai konstitucionālās tiesas darbība būtu pasargāta no izpildvaras ietekmes.
Būtiska nozīme pārbaudes sarakstā piešķirama tiesvedības izmaksām – plānots precizēt, ka piekļuvei tiesai jābūt reāli nodrošinātai ikvienam, neraugoties uz finansiālajiem šķēršļiem. Tas attiecas arī uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību mazaizsargātām sabiedrības grupām. Uzmanība pievērsta arī lietu izskatīšanas ilgumam – ir jānovērš procesu kavēšanās, kas ir būtisks šķērslis pieejai tiesai. Saraksts papildināts ar jaunu punktu “digitālā pieejamība” – tiek uzsvērta prasība kontrolēt, kā digitalizācija ietekmē taisnīgu pieeju tiesai, it īpaši personām bez atbilstošām digitālajām prasmēm.
No minētajiem tiesas pieejamības jautājumiem pavisam viegli ir iespējams konstatēt, kurās jomās un kā ilgtermiņā Latvijas tiesiskā sistēma vēl var tikt kvalitatīvi uzlabota, – tie ir jautājumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību sociāli mazāk aizsargātajām personām, tostarp Satversmes tiesas procesā, kā arī attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ tiesvedības reizēm mēdz ieilgt.
- Mākslīgā intelekta un digitālo tehnoloģiju ietekmi uz tiesiskumu, uzsverot nepieciešamību nodrošināt caurskatāmību, atbildību un datu aizsardzību. Valsts un privātās institūcijas, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nedrīkst rīkoties ārpus tiesiskuma kontroles, un personām jābūt iespējai saprast, pārsūdzēt un ietekmēt šādās sistēmās pieņemtos lēmumus.
Tāpat sarakstā tiek identificēti jauni demokrātijas apdraudējumi, tostarp vēlēšanu manipulācija, dezinformācija, digitālā uzraudzība un kiberdrošība, aicinot valstis ieviest tiesiskus mehānismus, kas nodrošina cilvēktiesību, privātuma un sabiedrības uzticēšanās aizsardzību digitālajā laikmetā.
- Privāto “spēlētāju” ietekmi uz tiesiskumu, atzīstot, ka demokrātisko procesu kvalitāti un tiesību aizsardzību var apdraudēt ne tikai valsts patvaļa, bet arī ietekmīgi privāti subjekti. Komisija norāda uz nepieciešamību vērtēt korporāciju, finanšu grupu un ietekmīgu indivīdu iedarbību uz likumdošanu, medijiem un politisko lēmumu pieņemšanu. Tā uzsver, ka valstij jābūt pietiekami stiprai un institucionāli neatkarīgai, lai pasargātu sabiedrību no privātas varas ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošinātu vienlīdzīgu tiesību aizsardzību visiem. Tiek ieteikts izstrādāt kritērijus un uzraudzības mehānismus, kas ļautu novērtēt, kā valsts aizsargā savus iedzīvotājus pret nesamērīgu privāto ietekmi, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām interesēm, partiju finansēšanu un mediju neatkarību. Kopumā šī sadaļa paplašina tiesiskuma izpratni, iekļaujot tajā arī nepieciešamību ierobežot privātās varas ietekmi uz demokrātiju un sabiedrības līdzdalību.
- Starptautisko organizāciju, piemēram, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. c., atbildību
– pārbaudes saraksta piemērojamība tiks paplašināta attiecībā uz pārnacionāliem subjektiem, lai arī tie nodrošinātu tiesisko noteiktību un efektīvu tiesisko aizsardzību savās procedūrās. - Sarakstā tiks iekļauta jauna sadaļa par konstitucionālo tiesu digitālo caurskatāmību, tai skaitā nolēmumu pieejamību, skaidru argumentāciju un sabiedrības informētību par šiem nolēmumiem. Šajā sadaļā tiek prasīts, lai konstitucionālās tiesas nodrošinātu meklējamu un pilnu nolēmumu datubāzi, kā arī publiski pieejamu un viegli uztveramu skaidrojumu par nolēmumu saturu un būtību. Tādējādi tiek stiprināts sabiedrības uzticēšanās mehānisms un tiesu darbības leģitimitāte, it īpaši gadījumos, kad nolēmumi ir politiski jutīgi vai ietekmē plašas sabiedrības daļas intereses.
Uzsvērts arī konstitucionālo tiesu savstarpējās sadarbības mehānisms, tostarp starpvalstu konsultācijas un dialogs ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Sarakstu plānots papildināt ar principu, ka pārnacionālajiem subjektiem (piemēram, Eiropas Savienības Tiesai) arī jāievēro līdzvērtīgi tiesiskuma standarti konstitucionālo jautājumu izvērtēšanā.
Secinājumi
Kopumā šis atjauninātais saraksts paplašinās Venēcijas komisijas un valstu pieeju tiesiskuma nodrošināšanai, pievēršoties arī digitālajai pārvaldībai, cilvēktiesību īstenošanai tehnoloģiju laikmetā, jauniem demokrātijas apdraudējumiem un valsts pienākumam nodrošināt to, ka gan publiskie orgāni, gan privātās korporācijas darbojas saskaņā ar tiesiskuma principiem. Šie apsvērumi ir ļoti saskanīgi ar tām aktualitātēm, kuras ikdienā redzam pasaules ziņu virsrakstos. Aktualizētais Tiesiskuma pārbaudes saraksts būs brīvi pieejams un katras valsts rīcībā esošs nozīmīgs rīks, kas nodrošinās objektīvu un pārskatāmu veidu, kādā izvērtējama tiesiskuma ievērošana.
Ticu, ka ikviena no minētajām iniciatīvām stiprina tiesiskumu un cilvēktiesību aizsardzību Latvijā, Eiropā un pasaulē.
* Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija), kas pastāv jau 35 gadus, ir Eiropas Padomes padomdevēja institūcija konstitucionālo tiesību jautājumos. Tā konsultatīvi izvērtē valstu tiesisko un institucionālo struktūru atbilstību Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā. Komisijā ir 61 dalībvalsts. Latviju Venēcijas komisijā pārstāv Satversmes tiesas priekšsēdētājs un no tiesnešu vidus izvirzīts viņa aizstājējs.
Autore ir Satversmes tiesas priekšsedētāja.