Lāčplēša dienā Rīgas dome sola sabiedrībai atvērt rekonstruēto Uzvaras parku. Darbu pirmā kārta izmaksājusi 8,5 miljonus eiro — gandrīz miljonu vairāk, nekā plānots
Otrdienā parku vēl apjož žogs, aiz kura valda liela rosība. Kravas mašīnas ved šķembas, tiek liets asfalts pie slēpošanas inventāra nomas punkta. Dziļāk parkā vecās apstādījumu teritorijas mijas ar tumšiem plankumiem, kur strādnieki līdzina melnzemi. Vietām saguldīti koku stādi, stāv kastes ar puķu sīpoliem, podi ar krūmiem, kuri vēl jāsastāda. Notiek pēdējie apgaismojuma uzstādīšanas darbi. Vēl jāpabeidz arī tilts pie centrālās ieejas Bāriņu ielas un Uzvaras bulvāra stūrī.
Daudz jāpagūst līdz sestdienai. 11. novembris izvēlēts kā parka atklāšanas datums, jo Uzvaras parks pirms simt gadiem ieguva nosaukumu tieši par godu Bermonta sakāvei Latvijas brīvības cīņās. Ir apmeklējuma laikā par projektu atbildīgo balsīs gan jūtamas bažas — gala lēmums tikšot pieņemts ceturtdien. «Zemei būtu jāļauj pamazām nosēsties. Ja apmeklētāji sāks staigāt ārpus celiņiem, šajās zonās būs dubļi un pavasarī zemes izlīdzināšanas darbi jāsāk no jauna,» skaidro Vladimirs Ozoliņš, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors.
Bez metu konkursa
Kad pērn 25. augustā Uzvaras parkā demontēja okupācijas pieminekli, Rīgas domes toreizējā koalīcija vienojās šo vietu radīt kā pilnīgi jaunu parku ar veco nosaukumu, bet jaunu saturu. «Un ievērojot vienu svarīgu nosacījumu — lūdzu, neliekam nekādu ideoloģiju šajā visā iekšā,» atceras toreizējais pilsētas mērs Mārtiņš Staķis. Lemjot dome ņēmusi vērā arī SKDS aptaujā 64% iedzīvotāju pausto viedokli, ka te jāsaglabā parks. Arī nozares eksperti — arhitekti, ainavu arhitekti un pilsētplānotāji — vēl pirms pieminekļa demontāžas Latvijas Arhitektu savienības namā rīkotajā domapmaiņā ieteica ļaut vietai un cilvēkiem atpūsties un izbaudīt teritoriju bez pieminekļa.
Nepilnu mēnesi pēc pieminekļa demontāžas Staķis izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi, kuras mērķis bija atrast labākos risinājumus parka labiekārtošanai. Darba grupas vadītājs Vladimirs Ozoliņš stāsta, ka vadībai prezentēti vairāki attīstības scenāriji, bet tos visus vienojusi pamatideja — «parkam jākļūst par brīvi pieejamu publisko telpu bez ideoloģiskas slodzes, kas šo teritoriju nebija pametusi pie dažādām laikmetu peripetijām».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.