Gaida jauno paaudzi

Kāpēc jaunākajā pasaules reitingā visas Latvijas zinātnes universitātes izkritušas no labāko tūkstoša? Un kā to labot?

Jābūt vismaz vienai «spožai līderei». Jau 2011. gadā, stājoties izglītības ministra amatā Valda Dombrovska valdībā, Roberts Ķīlis solīja gādāt, lai vismaz viena Latvijas augstskola sasniedz pasaules labāko Olimpu. Mērķi iekļūt 500 labāko topā nosprauda arī abas Krišjāņa Kariņa valdības. Taču šoruden kļuva skaidrs — šis sapnis ir pārvērties murgā.

Prestižajā Times Higher Education pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolu izredzes sasniegt virsotnes nevis palielinājušās, bet sašļukušas. Rīgas Tehniskā universitāte ietekmīgajā reitingā ir pakāpusies līdz 1001.—1200. pozīcijai, savukārt Latvijas Universitāte līdz tai ir nokritusies, jo iepriekš ierindojās starp 801.—1000. vietu. Vissāpīgākais atkritiens ir Rīgas Stradiņa universitātei, kura no 601.—800. vietas noslīdējusi zemāk par 1500.

Viens no iemesliem ir fakts, ka kritēriji kļuvuši prasīgāki. Šogad pirmo reizi vērtēts, cik bieži augstskolu publikācijas citētas augstas kvalitātes zinātniskajos žurnālos. Taču nekādas atrunas nelīdz, jo Times Higher Education, tāpat kā QS pasaules universitāšu reitings, tiek uzskatīts par objektīvu kvalitātes rādītāju. Ja starp 2000 vērtētajām augstskolām nevari iekļūt pat pirmajā tūkstotī, tātad rezultāts ir vājš, un vietā jautājums — kā to uzlabot?

Trūkst labu publikāciju

Pasaulē ir trīs prestiži augstskolu reitingi. Visgrūtāk sasniedzamais ir tā dēvētais Šanhajas reitings, kur nav nevienas Latvijas augstskolas, Ir skaidro Jānis Paiders, kas Izglītības ministrijā vada augstākās izglītības departamentu. Šanhajas reitingā 30% no visām prasībām veido jautājums par Nobela prēmijas laureātu skaitu augstskolas mācībspēku un absolventu vidū, līdz ar to Latvijas augstskolas «ir vismaz vienas paaudzes attālumā no šī reitinga».