Ilustrācija — Elīna Skrapce
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Labiski, kreiliski, labiski, kreiliski… Adatas veikli ņirb dzīslotajās rokās. Labiski, kreiliski… Elvīrai top kārtējais zeķu pāris.
— Lāb’, ka salik’ vaivariņ’s atvesta dzija. Pav’sarī aizved’ vēl pēd’jos viln’s mais’s uz maiņ’ punkt’, ta’ nu tagad’s ir īst’ lauk’ dzīj’ priekš zeķem. Lāb’ mant’! Kod’s, mait’s, a’ to zin! Ar naftalīn’ negrib’s vair’ krāmeties. To smak’ jau nevar ciest! Jā, vaivariņ’ i’ pulk’ labāk’!
Noņēmis brilles un nolicis malā nupat lasīto Padomju Jaunatni, Jānis otrā gultā nokremšļojas un uzlūko sievu.
— Va’ t’ šovakar tēj’ nedzers’?
— Mm? — Elvīra iztrūcināta paceļ galvu.
Smaidīgas acis veras pretī. — Kād’ man čakl’ siev’! — viņš ķircinoties saka. — Tā kā tēj’ gribejas.
