
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
*
Nāk mātes atdoties saulei
laist bērnus šai saulē nāk bet
neaizraujoties pārāk.
Ierodas stāvām krūtīm
un iešķeltiem brunčiem un viņu kājas mīl
atmaigušo zemi.
Kādā laika stūrī
ir pirmo jāņogu un ķiršu
laiks.
Alvas grāmatās stāv rakstīts —
pēc viņu augļiem tu pazīsi viņas.
Svētais Adalberts
Bilst svētais moceklis ir citi
manī kas runā ar atklātu
un tukšu seju.
Acis tam bargas
jo dzīvojis dievišķajam
un nežēlastības krājumi
vēl nav skarti —
tur ir svētnīca kur mesties ceļos nav sāpīgi.
Viņa mistiskā balss — monologa bārkstis
sapinušās Baltijas meža
brikšņos bez vārda.
Viņa mistiskais Vārds — nocirstu galvu,
vaidošu miesu, no mijkrēšļa
un kvēlošām oglēm, no ķermeņiem nokaitētiem
ticības spozmē.