Duets Čipsis un Dullais uzraksta vienu dziesmu gadā un sevi dēvē par mūzikas mājražotājiem. Nupat viņi aizražojušies līdz labāko dziesmu izlasei Zelta večuki un atzīmēs to ar koncertu Palladium
Interviju ar Čipsi un Dullo esam sarunājuši kādā drēgnā sestdienas pusdienlaikā Tallinas kvartālā, kad tur vēl pavisam tukšs. Nekur neredz arī pašus māksliniekus, tāpēc zvanu dueta dalībniekam Mārtiņam Ābolam jeb vienkārši Ābolam, kā viņu dēvē draugi un paziņas. Viegli aizelsies, viņš saka, ka tūlīt būs klāt, bet Dullais jau gaidot angāra kafejnīcā.
«Ahā!» Vēl pavisam nesenā intervijā viņi uz jautājumu, kurš no viņiem ir Čipsis un kurš Dullais, atbildēja, iesakot meklēt atbildi internetā. Es pamēģināju, bet viss, ko varēju atrast, bija šis ieteikums. Varbūt nemeklēju pietiekami dziļi. Taču var arī gadīties, ka atbilde viņiem pašiem sāk izkristalizēties tikai tagad, kad šādus lēmumus spiež pieņemt uz papēžiem mīt sākusī slava, es prātoju. Lai nu kā, bet pieķēru!
Tiem, kas to vēl nezina, Čipsis un Dullais ir latviešu mūziķu duets, kura otrs dalībnieks ir Ģirts Strumpmanis. Viņu dziesmas katrs klausītājs no sava skatpunkta var interpretēt kā liriski sirsnīgas vai ironiskas, vai pat abējādi, un šī ambivalence ļāvusi viņiem iekarot radikāli raibas auditorijas uzmanību. 2016. gadā viņi ir saņēmuši portāla Alernative.lv balvu kā alternatīvākā grupa. Savukārt 2020. gadā viņu otrais albums Bravo! jau tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons kategorijā Šlāgera mūzikas albums. Tur gan viņi zaudēja Raimondam Paulam.
Abu dziesmas ir izmantotas Alises Zariņas 2019. gada filmā Blakus un viena pat sarakstīta īpaši tai. Tūdaļ plates formātā iznāks viņu labāko dziesmu izlase Zelta večuki, un tai par godu Čipsis un Dullais gatavojas savam pagaidām vērienīgākajam koncertam, kas notiks 1. decembrī koncertzālē Palladium. Tas viss noticis varbūt ne gluži slinki, taču arī ne visai mērķtiecīgi. Viņi spēlējot dziesmas, kuru šarmu paši skaidro ar savām melodijām un to, ka jebkurā latvietī, lai kā viņš vērtētu savu muzikālo gaumi, slēpjoties «latents melodiķis».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.