Režisores Ineses Mičules Valmieras teātrī iestudētā Raiņa luga Jāzeps un viņa brāļi īsā laikā kļuvusi par latviešu teātra sensāciju. Kritiķi atzīst — par šo iestudējumu vēl ilgi varēs rakstīt pētījumus. Turklāt Raiņa radītā traģēdija risinās Kanaānas zemē jeb mūsdienu Palestīnā
Viņa atzīst, ka šobrīd grūti formulēt domas un piemeklēt vārdus atbildēm uz maniem jautājumiem. Mirkli pēc pirmizrādes režisores prāts vēl nav rimies sev uzdot lielos jautājumus, uz kuriem atbildes jāmeklē visu mūžu.
Mūsu sarunas laikā Cēsīs aiz loga plosās vētra, kas liec koku galotnes pie zemes un met krusas saujas logu stiklos. Bet tikmēr Izraēlā un Gazas joslā notiek jauns karš. Tas plosa Kanaānas zemi, kas ir nozīmīga darbības vieta gan Vecajā derībā, gan Raiņa lugā Jāzeps un viņa brāļi.
Kad Inese Mičule izlēma iestudēt šo lugu, viņa nenojauta, cik sāpīgi trāpīga būs šī izvēle, jo tobrīd vēl nebija kara ne Ukrainā, ne svētajā zemē. Atzīstas, ka nav bijusi gatava emocionālajam slogam, ko iestudējumam uzliek pašreizējā realitāte.
Inese Mičule latviešu teātrī ienāca ar spožu pieteikumu — Fundamentālists Jaunajā Rīgas teātrī piedzīvoja ilgu skatuves mūžu, kas parasti nav raksturīgi jauno režisoru pirmajiem veikumiem. Šobrīd viņa neapšaubāmi pretendē kļūt par vienu no Latvijas režijas smagsvariem — pēdējo gadu iestudējumi Venēra kažokādā, Amerikāņu bizons, Kam bail no Virdžīnijas Vulfas? un Sēras piestāv Elektrai Valmieras teātrim sarūpējuši bagātīgu Spēlmaņu nakts nomināciju un balvu birumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.