Kāpēc mēs uz mirkli pārstājam elpot, kad pienācis svarīgs e-pasts?
Reiz Linda Stouna, rakstniece, konsultante un kādreizējā Microsoft augsta līmeņa vadītāja, pamanīja, ka, lai arī katru rītu cītīgi veic elpošanas vingrinājumus, visas šīs zināšanas pazūd kā nebijušas, tiklīdz viņa apsēžas pie sava klēpjdatora un atver e-pasta pārlūku. «Es pēkšņi sapratu — re, kā! Tikko vēl normāli elpoju, bet vairs to nedaru,» viņa stāstīja. Sieviete pamanīja, ka, koncentrējoties kādam uzdevumam pie datora, gan ieelpas, gan izelpas kļūst gaužām seklas un knapi manāmas.
2007. gadā viņa nolēma veikt neformālu pētījumu jeb nodarboties ar «ēdamistabas zinātni», kā pati to nosauca. Stouna ieaicināja savās mājās gandrīz 200 cilvēku — draugus, kaimiņus, radiniekus — un lūdza atļauju novērot viņu sirdsdarbību un elpošanu, kamēr viņi pārbauda savu e-pastu. Aptuveni 80% no novērojumu dalībniekiem periodiski aizturēja elpu vai kā citādi izmainīja elpošanas ritmu, stāstīja Stouna. Šo fenomenu viņa nosauca par «e-pasta apnoju» (medicīniski par apnoju dēvē elpošanas apstāšanos) un aprakstīja savus vērojumus 2008. gadā publicētā rakstā.
Kopš tā laika autore ir paplašinājusi savu koncepciju un pārdēvējusi parādību par «ekrāna apnoju». Tā viņa raksturo elpošanas traucējumus, ko daudzi no mums piedzīvo, veicot dažādus uzdevumus ekrāna priekšā.
Gatavi uzbrukt
Visticamāk, ekrānlaikam mūsu ikdienā aizvien pieaugot, kļūs tikai sliktāk, uzskata Džeimss Nestors, kurš šo fenomenu pētīja 2020. gadā izdotajā grāmatā Elpa: jauna zinātne par zudušu mākslu (Breath: The New Science of a Lost Art). «Jums vienlaikus ir atvērti 10 dažādi ekrāni. Kāds sūta īsziņas, tikmēr cits zvana, bet vēl kāds sūta e-pastu,» viņš skaidro. Taču cilvēka prāts nav veidots tā, lai nemitīgi tiktu pakļauts aizvien jauniem stimuliem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.