Daiļslidotājas Agata Miščenkova un Ornela Dančenko no sacensībām Vācijā atgriezušās ar medaļām. Viņu mērķis ir starptautiskā speciālā olimpiāde Turīnā
Agata un Ornela ir labs piemērs tam, ka viss ir iespējams, ja vien vecākiem ir interese, laiks un arī finansiālās iespējas, bet bērniem — gribasspēks un neatlaidība. «Pat ja pirmajā reizē kāds atsaka, jāiet un jāturpina meklēt iespējas,» saka Agatas mamma Anna Miščenkova. «Tas bērniem ļoti daudz dod!»
Tiekamies Mārupes ledushallē svētdienas pēcpusdienā. Kad meitenēm sākas treniņš, pulkstenis rāda brīdi pirms trijiem. Agata un Ornela laukumā met vienu riņķi pēc otra, tāpat kā pārējie bērni. Tomēr viņām ceļš līdz tam bijis daudz grūtāks. Agatai ir autisms, bet Ornelai — Dauna sindroms.
Abas ir rīdzinieces, un abu stāsts ļoti līdzīgs. Neviens vietējais klubs viņas nebija gatavs uzņemt. Tomēr mammas turpināja meklējumus un nonāca līdz Ozo daiļslidošanas klubam, kura mājvieta ir Jelgavas novadā. Sākumā viņas trīs reizes nedēļā vadāja meitas no Rīgas uz Ozolnieku ledushalli, bet nu klubs radis iespēju nodarbības piedāvāt tuvāk — Mārupē.
Treniņi prasa daudz laika un naudas, tomēr ir ļoti svarīgi, jo ļauj meitenēm ne tikai būt labā fiziskā formā, bet arī dzīvot bez ārstu izrakstītajiem medikamentiem, piedalīties sacensībās un redzēt pasauli. Nesen viņas bija Vācijā, decembrī dosies uz Somiju, nākamgad martā — uz Austriju. Bet pēc diviem gadiem varētu startēt starptautiskajā speciālajā olimpiādē Itālijā, kur Latvijai pirmo reizi piešķirtas kvotas daiļslidošanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.